"Tikai nekliedz!" – tā teicis viens no policistiem, kas ar kolēģiem bija ienācis jaunas ģimenes guļamistabā. Nepilnus trīs mēnešus vecais mazulis gulēja savā gultiņā, līdzās gultā sēdēja viņa mamma Anna (vārds mainīts). Policistiem tuvojoties, viņa ierāvusies dziļāk gultā. "Kad viņi mani rāva aiz rokām un kājām projām, šķīra no bērna, es nespēju nekliegt," viņa saka. Kliedzošu, mājas drēbēs ģērbušos, policisti šajā pēcpusdienā viņu iznesuši ārā, iecēluši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mašīnā (NMPD), kas savukārt nogādāja Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā.

Atceroties šo notikumu un nākamās četras dienas slimnīcā, Anna sarunā ar "Delfi" saka, ka lielākos pārdzīvojumus viņai sagādājusi tieši aizvešana. Šī lēmuma pamatotību bez pilnīgas medicīniskās informācijas un tās analīzes, kā arī detalizētas notikumu gaitas izklāsta no visiem skatpunktiem ir neiespējami šajā rakstā noskaidrot. Pēc Annas teiktā un arī viņas rādītajiem medicīnas dokumentiem, sākotnējā diagnoze, pēcdzemdību depresija, nepiepildījās un no slimnīcas viņu izrakstīja ar vieglāku diagnozi. Iepriekš slimības vēsturē psihisku saslimšanu nav. Anna plāno vērsties Veselības inspekcijā, tai būs jāizvērtē visi veselības aprūpes posmi, un tās slēdziens varētu sniegt lielāku skaidrību.

"Delfi" turpina pirms dažām nedēļām sākto rakstu sēriju "Dārgā psihe" par psihiskās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Latvijā.

Kas notika pirms aizvešanas

"Pēc visa šī notikuma man bija ļoti liela trauksme, kas man traucēja ikdienā," saka Anna. Lai tiktu ar to galā, viņa joprojām apmeklē psihiatri, kas strādā privātajā sektorā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!