Pirmajā vakcinācijas pienākuma lietā spriedums būs sestdien  (6)

Pieteicēji ir Labklājības ministrijas (LM) ierēdne Sandra Rucka, viņas vīrs, kurš strādā par autobusa šoferi, un abu meita Kristīne Rucka, kas strādā pirmsskolas izglītības iestādē. Šī ir pirmā skatītā lieta par valdības ārkārtējās situācijas rīkojumā iekļauto pienākumu vakcinēties pret Covid-19.

Jau iepriekš ziņots, ka LM ierēdne Sandra Rucka kopā ar vīru Gunāru Rucki un meitu Kristīni Rucku ir vērsušies tiesā, lai apstrīdētu valdības ārkārtējās situācijas rīkojumā iekļauto pienākumu vakcinēties pret Covid-19. Pieteicēji ir norādījuši ka pienākums vakcinēties pret Covid-19 pārkāpj viņu tiesības un ir diskriminējoši.

Pieteicēja sākotnēji tiesai lūdza liegt plašsaziņas līdzekļiem iespēju ierakstīt atklāto tiesas sēdi, bažījoties par "ažiotāžu", taču tiesa šo lūgumu neapmierināja, vien atzīmēja, ka vizuālajos materiālos lietas dalībnieku sejām jābūt aizsegtām. Ruckas vīrs un meita sēdes sākumā par savu tiesas pārstāvi pilnvaroja Sandru Rucku.

Rucka, pārstāvot sevi un savu ģimeni, vērsa uzmanību uz Satversmes 111. pantu, Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā (Ovjedo konvencija) 5. pantu, kā arī citiem starptautiskiem līgumiem.

Satversmes 111. pants paredz, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Savukārt Ovjedo konvencijas 5. pants nosaka, ka "jebkādu ar veselību saistītu darbību drīkst veikt tikai ar attiecīgās personas brīvprātīgu un apzinātu piekrišanu. Šai personai iepriekš jāsaņem adekvāta informācija par šīs darbības mērķi un būtību, kā arī par tās sekām un risku. Attiecīgā persona var jebkurā laikā brīvi atsaukt piekrišanu."

LM ierēdne norādīja, ka vakcinācijai nevajadzētu būt obligātai, un tiem, kas nevēlas vakcinēties, nevajadzētu tikt pakļautiem spiedienam. Viņa kā argumentus minēja regulāru testēšanu un individuālos aizsardzības līdzekļus. Tāpat viņa sacīja, ka labprāt savus darbus veiktu attālināti, taču nevakcinējoties, un vīra darbā ir pietiekami aizsardzības līdzekļi, lai turpinātu darbu arī bez vakcīnas.

Pieteicējas ieskatā, personas, kas ir vakcinētas pret Covid-19, nav vairāk pasargātas no inficēšanās. Atbildot uz tiesneses jautājumu par pieteicējas viedokli par vakcinācijas drošumu, Rucka norādīja, ka viņa jūtas drošāk nevakcinējoties un paļaujoties uz savu imunitāti.

Pieteicēja uzskaitīja valstis, kurās vakcinācija pret Covid-19 "nav obligāta", kā piemērus minot, Austriju, Čehiju, Apvienoto Karalisti un citas. Cita starpā viņa minēja, ka konkrētais regulējums ir ar laika termiņu, savukārt vakcīnas ievadīšana, kuras sekas varētu būt ilgstošas, šajā termiņā iekļauties nevar.

Viena no tiesnesēm vaicāja par to, kā samazināt hospitalizēto Covid-19 slimnieku skaitu, ņemot vērā datus, ka vakcinēto skaits šo cilvēku starpā ir daudz mazāks. Sandra Rucka nevarēja konkrēti atbildēt, kā risināt šo problēmu, tomēr pieminēja, ka aug arī pret Covid-19 vakcinēto hospitalizēto skaits, tāpat minot, ka daļa cilvēku tiek hospitalizēti ar citām slimībām, un Covid-19 ir konstatēts kā blakus slimība.

Savukārt ministrijas ieskatā problēmu – Covid-19 infekciju – ir iespējams apturēt tikai līdzdarbojoties. Rīkojuma pamatmērķis esot veicāt straujas Covid-19 izplatības apturēšanu, pasargāt cilvēkus no šīs bīstamās slimības.

Atbildētājs uzskata, ka Ministru kabinets, pieņemot šo rīkojumu, nav pārsniedzis savu pilnvarojumu, un rīkojums ir samērīgs. VM skatījumā pieteicēju argumenti ir vairāk vispārīgi, un viņu paustā pārliecība nav pamatota. VM ieskatā pieteicējai kā valsts pārvaldes darbiniecei, būtu tieši jārāda piemērs sabiedrībai, vakcinējoties pret Covid-19.

Kā norādīja tiesnese Ilze Freimane, šāds arguments iepriekš nav minēts, kā arī nav rīkojumos.

Atbildētājas pārstāve, VM Juridiskās nodaļas juriskonsulte Kitija Kravale sacīja, ka cilvēkiem, kas strādā, civildienestā, ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Šajā gadījumā valsts ir noteikusi pienākumu – vakcinēties.

Par iespēju turpināt darbu, nevakcinējoties, bet veicot testus vai strādājot attālināti, Kravale izteicās noliedzoši: "Statistika rāda, ka iepriekš, kad valsts pārvaldes amatpersonas un darbinieki apmeklēja savas darbavietas, saslimstība tikai pieauga." Tāpat viņa minēja, ka jebkurš cilvēks ir sociāla būtne, un infekciju var izplatīt citur.

VM pārstāve Jana Feldmane uzsvēra, ka vakcīnām pret Covid-19 ir veikti pietiekami daudz klīnisko pētījumu, lai tās varētu izmantot. Tāpat Feldmane minēja, ka dati par hospitalizēto Covid-19 slimnieku skaitu tiek atspoguļoti korekti.

Zāļu valsts aģentūras (ZVA) eksperte Ineta Popēna komentēja vakcīnu drošumu un reģistrāciju Latvijā.

"Visām četrām vakcīnām pret Covid-19, kas tiek izmantotas un ir reģistrētas Latvijā, ir atļauja uz vienu gadu ar iespēju termiņu pagarināt. Vienai no vakcīnām – "Moderna" termiņš ir pagarināts līdz 2023. gada janvārim. Mums nav pamata domāt, ka pārējie vakcīnu ražotāji neiesniegs šādus pieteikumus. Par visām vakcīnām bija iesniegti pietiekami dati, lai atzītu, ka šīs zāles [vakcīnas] ir derīgas," sacīja ZVA pārstāve.

Popēna minēja, ka zāļu klīnisko pētījumu turpināšana pēc to reģistrācijas ir ierasta prakse un plaši lietots mehānisms.

"Vakcīnas, tāpat kā jebkuras zāles, var izraisīt blakusparādības. Vakcīnas tiek reģistrētas tikai un vienīgi tādā gadījumā, ka blakusparādību risks ir daudz mazāks nekā slimības, pret kuru vakcīna ir paredzēta. Mēs redzam, cik cilvēki diendienā iet bojā no Covid-19, tomēr no vakcinācijas neviens letāls gadījums Latvijā nav reģistrēts," sacīja Ineta Popēna, uzsverot, ka nevar izslēgt iespēju par smagām blakusparādībām pēc vakcinācijas, kas ir visai retas.

Viņa sacīja, ka Covid-19 vakcīnām sabiedrībā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, līdz ar to ziņojumi par blakusparādībām ir vairāk, kas savukārt pierāda vakcīnas drošumu.

Kā liecina ZVA mājaslapā publicētais, līdz šī gada 31. oktobrim Latvijā saņemti 2399 ziņojumi par Covid-19 iespējamām blakusparādībām. Līdz šim datumam vakcinācija kopumā veikta 1 950 702 reizes, ietverot vakcināciju ar pirmo, otro un trešo vakcīnas devu.

Atbildot uz pieteicējas Sandras Ruckas bažām par vakcīnas efektivitāti pret Covid-19 "delta" variantu, ZVA pārstāve sacīja, ka vakcīnu ražotāji ziņo par jaunajiem vīrusa variantiem. To efektivitāti tiesas sēdes gaitā pamatoja gan VM pārstāve Jana Feldmane, gan Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

LM ierēdne Rucka vaicāja, kur ir iespējams iepazīties ar datiem par vispārēju mirstību pēc vakcinācijas pret Covid-19, uz ko atbildēja Perevoščikovs, prezentējot reģistrēto nāves gadījumu skaitu no šī gada janvāra līdz augustam pa nāves pamatcēloņu grupām saistībā ar vakcinācijas statusu.

Perevoščikova prezentētie dati liecina, ka vakcinēto cilvēku starpā mirstība no dažādiem cēloņiem nav lielāka, nekā nevakcinētiem. Tāpat epidemiologs rādīja oktobrī stacionēto Covid-19 slimnieku datus, kas rāda, ka no tiem vakcinēti bija 15%. Viņš uzsvēra, ka cilvēkiem ar pabeigtu vakcinācijas kursu risks nonākt slimnīcā ar Covid-19 ir piecas reizes mazāks, nekā nevakcinētiem.

Kā citus risinājumus Covid-19 apkarošanai, neskaitot vakcināciju, Perevoščikovs minēja pilnīgu lokdaunu, cilvēku izolēšanos no sabiedrības, kas, viņa skatījumā, nav ilgtermiņa variants.

"Vakcinēties vajag, lai pasargātu sevi, darba kolēģus un klientus. Mūsu mērķis nav dzīvot lokdaunā," tiesas sēdē sacīja epidemiologs.

Pieteicēja uzsvēra, ka netiek pieņemts vērā tāds fakts, ka cilvēks var būt vesels, nepotējies, un nepārnēsāt slimību, uz ko Perevoščikovs atbildēja, ka šādu faktu būtu grūti zinātniski pamatot, jo nav iespējams pateikt, kurš cilvēks varētu būt imūns pret inficēšanos ar Covid-19, īpaši, ja viņš nav vakcinēts.

"Uz cilvēka nav rakstīts, ka viņš nekad nesaslims ar Covid-19. Visticamāk, viņš saslimst un izslimo pēc simptomiem," sacīja SPKC epidemiologs.

Debašu daļā Rucka uzsvēra, ka uztur savu pieteikumu, minot, ka "nav iespējams izvērtēt vakcinācijas ieguvumu un risku samēru un ka tāds izvērtējums nav bijis."

ZVA pārstāve izteica repliku, ka risku un ieguvumu izvērtējums ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem jebkuru zāļu reģistrācijā.

Atbildētājs VM Juridiskā atbalsta nodaļas vadītājs Andrejs Burluckis sacīja, ka nevajadzētu rasties šaubām, ka apstrīdētais regulējums ir samērīgs un pamatots: "Ieguvējs no šī visa ir sabiedrība – tiek panākta sabiedrības aizsardzība pret Covid-19 infekciju, kā arī tiek pasargātas sabiedrības tiesības, tai skaitā arī Satversmes 111. pantā garantētās – ar vakcinācijas aptveres palielināšanu tiek mazināta veselības aprūpes pārslodze," sacīja VM pārstāvis.

Tiesas sēde tika izskatīta trīs tiesnešu sastāvā – Ilonas Petrovskas, Līgas Biksinieces-Martinovas un Ilzes Freimanes.

Spriedums lietā būs pieejams 13. novembrī.