Kas bija latviešu meistarspiegs Peka, kurš nodeva savējos

Savervējis Liepājas "glīto Anniņu", piedalījies desanta operācijā Mērsragā, spiegojis vācu rūpnīcās, no cara Nikolaja II saņēmis solījumu par muižas piešķiršanu... Latvieša Andreja Pekas (dažos avotos – Pekka) paša aprakstītās gaitas 1. pasaules karā ir dēku romāna vērtas, tomēr varoņstāsts, ko viņš pats par sevi uzbūra, patiesībā ir uz meliem balstīts. Vairāki avoti liecina, ka par dižāko latviešu spiegu dēvētais Peka patiesībā bija dubultaģents, kurš nodeva vāciešiem daudzus latviešu izlūkus.

Andrejs Peka dzimis 1884. gada 15. janvārī Kalnciema pagasta “Mazskudru” mājās. Pēc Jelgavas sešgadīgās pilsētas skolas beigšanas viņš 1902. gada oktobrī iestājās kā savvaļnieks Krievijas impērijas armijas 17. strēlnieku pulkā, kas bija dislocēts tagadējās Polijas teritorijā. 1903. gadā Peka kļuva jau par apakšvirsnieku un tajā pašā gadā iestājās Viļņas Kara skolā, kuru pabeidza 1906. gadā virsnieka podporučika pakāpē, liecina Latvijas Valsts arhīvā glabātais Pekas virsnieka dienesta gaitas saraksts. Peka tika nosūtīts dienestā uz 25. Smoļenskas kājnieku pulku, kur komandēja rotu.

1908. gadā Peka pēc paša lūguma no pulka tika atskaitīts un tā paša gada rudenī iestājās Maskavas Ķeizariskās universitātes Medicīnas fakultātē, no kuras pēc pusotra gada pārgāja uz Fizikas un matemātikas fakultātes dabaszinātņu nodaļu, kuru beidza 1911. gadā. Pēc tam viņš iestājās Medicīnas fakultātes 3. kursā. Studēdams medicīnu, Peka strādāja Saltikova ģimnāzijā par fizikas, ķīmijas un matemātikas skolotāju, pētījumā “Pirmā pasaules kara slavenais latviešu izlūks” raksta zinātnieks Ilgvars Grosvalds.