Administratīvi teritoriālā reforma un klimatneitralitāte – Plešs atskaitās par padarīto  (2)

Runājot par gada laikā ministra amatā padarīto, Plešs minēja ATR, kas stājās spēkā 1. jūlijā, sakot, ka "līdz šim Latvijā pastāvēja ārkārtīgi dažāda izmēra pašvaldības, un tas ierobežoja atsevišķu teritoriju attīstību. Taču šobrīd jaunizveidotās pašvaldības atrodas uz relatīvi līdzīgas starta līnijas, lai spētu vienlīdz efektīvi pārkārtot administratīvo struktūru un saimniekošanas modeli".

Viņš arī atzīmēja, ka ATR izturēja ST kontroli. Tiesa, jau vēstīts, ka ST šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Lai līdzsvarotu reģionu attīstību, būtiskas ir arī investīcijas, norādīja Plešs. Aizdevumu programmā pašvaldībām 100 miljoni eiro tika investēti reģionos visā Latvijā. Līdzekļus ieguldīja, lai mazinātu Covid-19 radītās sekas uz ekonomiku un lai dotu "pagrieziena punktu un lielāku uzrāvienu reģionālajā attīstībā".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) arī strādājusi, lai augstas gatavības investīciju projekti saņemtu finansiālu atbalstu kopumā nedaudz vairāk nekā 50 miljonus eiro. "Šis ir vēsturisks lēmums – šajā gadā šādu programmu mums ir izdevies atjaunot. Arī nākamajā gadā grantu programma pašvaldībām būs pieejama," norādīja ministrs.

Vēl arī ministrija ar 25 miljoniem eiro atbalstījusi pirmsskolas izglītības iestāžu sakārtošanu. Kā norādīja Plešs, rindas uz bērnudārziem sarukušas par 20%. Viņš gan norādīja, ka darbu turpināsies, līdz rindu uz bērnudārziem nebūs vispār.

Tāpat Plešs uzskaitīja, ka valsts autoceļu attīstībai 2021. gadā valsts piešķīra finansējumu apmēram 92 miljonu apmērā. "Indikatīvi šie (ceļu) posmi salaboti 500 kilometru garumā. Vienlaikus šogad, saimniekojot gudri un taupīgi, ir radies teju 20 miljonu ietaupījums, kas 2022. gadā ļaus atjaunot papildu ceļa posmus. Turpināsim investēt ceļu sakārtošanā kontekstā ar Administratīvi teritoriālo reformu," lepojās ministrs.

Tāpat ministrija esot "spērusi platus soļus, lai īstenotu Eiropas zaļo kursu un līdz 2030. gadam sasniegtu Eiropas Savienības (ES) kāpināto mērķi – vismaz 55% siltumnīcu efekta gāzu samazinājumu, salīdzinot ar 1990. gadu, un jau 2050. gadā sasniegtu klimata neitralitāti".

Ņemot vērā, ka klimata mērķu sasniegšana prasa visu iesaistīto pušu līdzdalību, ministrs ir izveidojis klimata politikai veltītu apaļā galda darba formātu, lai ar nevalstisko sektoru, ar biznesa pārstāvjiem un jauniešiem kopā diskutētu par klimatneitralitāti.

Plešs atzīmēja, ka ministrija ir noslēgusi darbu pie Latvijas klimata likumprojekta, kas atsevišķā tiesību aktā noteikts visus nosacījumus, kas attiecas uz Latvijas klimata politiku. Par šo likumprojektu tuvākajā laikā gaidāmas plašākas diskusijas ar iesaistītajām pusēm, piebilda ministrs.

Lai virzītos uz klimata neitralitāti, VARAM izstrādājusi atbalsta programmu elektroauto iegādei. Kā norādīja ministrs, Latvijā trešā daļa gāzu emisijas, kas rada siltumnīcas efektu, ir tieši privāto auto radītās satiksmes rezultāts. 2022. gadā šī atbalsta programma stāsies spēkā, Ministru kabinets par to lems nākamnedēļ.

Tāpat ministrs atgādināja, ka 2021. gada 3. jūlijā stājās spēkā plastmasas saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums. "Tā rezultātā tirdzniecībā ir samazinājies noteiktu vienreiz lietojamo plastmasas saturošu izstrādājumu apjoms, līdz ar to ir arī samazinājies tādu plastmasas saturošu izstrādājumu radītais piesārņojums dabā," viņš paskaidroja.

Būtiskas izmaiņas gaidāmas nākamajā gadā, proti, 1. februārī spēkā stāsies depozītu sistēma. Lai tā stātos spēkā, būtiska esot arī digitālā transformācija – tas bijis svarīgs politikas veidošanas virziens 2021. gadā. Šogad valdība apstiprināja digitālās transformācijas pamatnostādnes nākamajiem septiņiem gadiem.

Ministrs iezīmēja arī savus nākamā gada plānus – ministrija turpinās aizdevumu programmu pašvaldībām. Tai kopumā paredzēti 70 miljoni no valsts budžeta. Tāpat plānots uzsākt darbu pie atveseļošanās fonda līdzekļu investēšanas. Tam atvēlēti vairāk nekā 360 miljoni eiro – tos izlietos, lai mazinātu klimata pārmaiņas, ieviestu digitālo transformāciju, kā arī mazinātu nevienlīdzību vietvarās.