Fоtо: biedrība “Dzīvnieku brīvība”

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus noteikumos "Labturības prasības kažokzvēru turēšanai", paredzot stingrākas prasības zvēraudzētavām, tostarp ieviešot videonovērošanu, profesionālās prasmes personālam, kā arī pārtikas un ūdens pieejamību dzīvniekiem.

Pēc ministrijas datiem, noteikumu grozījumi attiecas uz piecām zvēraudzētavām.

No ZM izstrādātajiem noteikumiem, kas stāsies spēkā pēc valdības pozitīva lēmuma, izriet, ka kažokzvēru īpašniekam vai turētājam būs jānodrošina, ka dzīvnieku novietnē pastāvīgi ir pietiekams skaits apmācītu darbinieku ar attiecīgām prasmēm un profesionālām iemaņām kažokzvēru labturības jomā.

"Kažokzvēru īpašniekam vai turētājam būs pienākums izstrādāt labas prakses rokasgrāmatu, kas ietver detalizētus kritērijus un prasības kažokzvēru audzēšanai, turēšanai un darbinieku apmācībām," piebilda ministrijā.

Patlaban spēkā esošie noteikumu paredz, ka mītņu, aprīkojuma un kažokzvēru kopšanas piederumu daļas, kas nonāk saskarē ar kažokzvēriem, tīra, mazgā un dezinficē pēc kažokzvēru izvešanas no mītnes, bet noteikumi nenosaka šo procesu regularitāti, kā arī nav noteikts cik bieži ir nepieciešama kūtsmēslu izvešana. Tā kā bez noteiktas dezinfekcijas regularitātes netiek nodrošināta atbilstoša higiēnas prasību izpilde, noteikumos plānots paredzēt, ka tīrīšana, mazgāšana un dezinfekcija tiek veikta pēc katra ražošanas procesa, kas nodrošinātu augstākas labturības prasības kažokzvēru novietnēs.

ZM arī atsaucas uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tāpēc ministrija rosina dzīvnieku audzētavās veikt stingrāku paškontroli. "Jāpievērš lielāka uzmanība darbinieku veiktajiem pienākumiem, kas saistīti ar dzīvnieku sagūstīšanu, pārvietošanu un tamlīdzīgām darbībām, kas laicīgi novērstu un izslēgtu cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem, papildus nosakot obligātu pienākumu videonovērošanas sistēmas ieviešanai," atzina ZM.

Tāpēc ar grozījumiem noteikums paredzēts, ka kažokzvēru novietnēs tiek ieviestas videonovērošanas sistēmas, lai pievērstu lielāku uzmanību darbinieku veiktajiem pienākumiem un viņu uzvedības un attieksmes pret dzīvniekiem novērošanai, laicīgi novēršot un izslēdzot cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem. Paredzams, ka videonovērošanas ieraksti būs jāveic nepārtraukti novietnes darba laikā, jāsaglabā ne mazāk kā vienu mēnesi pēc ierakstīšanas un jāuzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam pēc pieprasījuma. Pēc ministrijas teiktā, noteikumu izmaiņu rezultātā zvēraudzētavas skars finansiāls slogs, jo vienas videokameras vidējās izmaksas ir 4500 eiro.

ZM rosina veikt izmaiņas arī attiecībā uz novietnēs esošo dzīvnieku barību un pieeju ūdenim. Patlaban regulējumā noteikts, ka kažokzvēru īpašnieks vai turētājs nodrošina kažokzvērus ar piemērotu barību, tomēr nav precizēti barības un ūdens kvalitātes kritēriji, kā arī izbarošanas un ūdens pieejamības regularitāte.

Tāpēc ministrija rosina papildināt noteikumus, paredzot, ka kažokzvēri tiek nodrošināti ar nekaitīgu, higiēnas prasībām atbilstošu un kvalitatīvu barību, izbarojot to noteiktās barošanas reizēs un atbilstošā daudzumā vai nepārtraukti, izmantojot automātiskās barošanas metodi un nepārtraukti brīvi pieejamu ūdeni dzeršanai.

Jautājums par kažokzvēru labturību tika aktualizēts, kad portāls "Delfi" izpētīja, ka zvēraudzētavā SIA "Baltic Devon Mink" kopš pavasara, pēc pētnieku teiktā, ūdeļu vidū nekontrolēti attīstās jaunas Covid-19 mutācijas. Turklāt vīruss jau vairākkārt šķērsojis sugu robežas – no cilvēkiem pārnesies uz ūdelēm un atpakaļ. Tas ir bīstami, jo tādā veidā var rasties jauns Covid-19 variants.

Sākotnēji izskanēja informācija, ka valsts varētu prasīt "Baltic Devon Mink" izkaut ūdeles, no budžeta uzņēmuma izmaksājot kompensāciju 20 miljonu eiro apmērā. Tomēr pagājušajā nedēļā notikušajā operatīvās vadības grupā (OVG) iesaistītie vienojās, ka Zemkopības ministrijai (ZM) jāizstrādā stingrākas prasības biodrošības pasākumiem visās Latvijas zvēraudzētavās. No OVG lemtā izriet, ka valsts neprasīs zvēraudzētavai izkaut ūdeles.

Jau vēstīts, ka pavasarī biedrības "Dzīvnieku brīvība" aktīvists Gatis iefiltrējās darbā zvēraudzētavā. Veicot pētījumu "Dzimis zvēraudzētavā", Gatis novēroja, ka darba vietā Covid-19 drošības pasākumus bieži neievēro, piemēram, nevelk sejas un deguna maskas. SIA "Baltic Devon Mink" gan iepriekš portālam "Delfi" norādīja pretējo.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !