Фото: LETA

Latgalieši ir pieraduši runāt skaidru valodu – "kur treknais kalst, tur kalsnais mirst", un, ja nekas nemainīsies, tas sagaida arī dažas Latgales pašvaldības, otrdien 5. aprīlī, Valsts prezidenta Egila Levita rīkotajā diskusijā Daugavpilī par Latgales attīstību esošajā situācijā teica šīs valstspilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S).

Nav strīda par to, ka tieši pašvaldības ir tuvākās iedzīvotājiem un tajā brīdī, kad iedzīvotājiem nav malkas, iet to malku mežā cirst, viņš minēja.

Ir redzams, ka mūs sagaida ekonomiskā krīze, kas "vēl ir iesildīšanās stadijā", ir "ziediņi", ko novērojam atsevišķos uzņēmumos, kas pasludinājuši mērķi atlaist darbiniekus.

"Viss sāksies rudenī, pīķis būs ziemā," viņš prognozēja.

Pirktspēja, ražošanas spēja samazināsies arī darba devējiem. Tas saistīts ar energoresursu un izejvielu cenu kāpumu, jo – "uz kā ekonomēs daba devēji – uz darbiniekiem. Tas ir apburtais loks", viņš teica.

Skolā nedodam bērniem griķus, jo to cena kilogramā nav atbilstoša paredzētajai summai dienā
Andrejs Elksniņš

Tāpat Daugavpils mērs izteicās, ka ļoti daudzas pašvaldības Latgalē ir atkarīgas no dabasgāzes, tā ir lielākā komponente siltumenerģijā. Cenas augs, un cenas augs kritiski. Turklāt pašvaldības nesaņem piedāvājums fiksētām cenām.

Elksniņš arī teica, ka pārejai no dabasgāzes uz atjaunojamajiem energoresursiem ir nepieciešams laiks – divi gadi labākajā gadījumā, trīs – sliktākajā. Tāpat viņš uzteica sadarbību ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un VARAM, sakot, ka, pateicoties šai sadarbībai, turpmākajā laikā tiks izsludināti konkursi jaunu katlu māju būvniecībai.

Viņš arī nosauca virkni instrumentu, ko būtu nepieciešams izmanot šajā situācijā, piemēram, nepieciešams samazināt akcīzes nodokli. Turklāt pašvaldības netiek galā ar inflāciju, tāpēc ir jāpārskata iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes starp pašvaldību un valsti.

Politiķis teica, ka ir jādod lielākas iespējas cīnīties ar problēmām un pēc labākās sirdsapziņas ar pieejamiem resursiem.

Ja kāds klauvē pie ministrijas durvīm, vēlas sadarboties un uzlabot situāciju, tad tās ir Latgales pašvaldības
Artūrs Toms Plešs

Šobrīd ir "absolūti vienkāršas problēmas", kuras, izmantojot situāciju, varētu pieteikt – ir pagājusi pieci ar pusi gadi, bet 1,42 eiro, kas paredzēti bērnu ēdināšanai skolā, ir palikuši un nav pacelti, pretēji tam, ka valdība bija lēmusi – summa jāpaaugstina līdz 1,81 eiro. "Skolā nedodam bērniem griķus, jo to cena kilogramā nav atbilstoša paredzētajai summai dienā," teica mērs.

Tāpat viņš teica, ka būvnieki neslēdz līgumus, jo nevar uzņemties uzbūvēt jaunu ražošanas ēku, jo "nevelk" to cenu ar kuru viņi ir uzvarējuši. "Varu apliecināt, ka Latgales pašvaldības nāks pretī, klauvēs un centīsies panākt iedzīvotājiem labākos risinājumus," viņš solīja.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) diskusijā sacīja, ka valsts budžetā šogad paredzēti deviņi miljoni eiro Latgales ekonomiskās zonas attīstībai – ir dots finansējums pētniecībai, lidostas projektēšanai Daugavpilī, kā arī uzskaitīja citus piemērus, kā valsts palīdz Latgalei.

"Ar Latgales pašvaldībām līdz šim ir bijusi laba sadarbība, ja kāds klauvē pie ministrijas durvīm, vēlas sadarboties un uzlabot situāciju, tad tās ir Latgales pašvaldības," viņš norādīja.

Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone uzsvēra, ka šī ir būtiska iespēja satikties klātienē un uzklausīt cilvēkus. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uz šo tikšanos un diskusiju nevarēja ierasties, jo šobrīd ir komandējumā ASV.

Ģeopolitiskās situācijas izmaiņu ietekmē būs jāsavelk jostas
Arvīds Kucins

Viņa uzsvēra, ka uzņēmēji jau no 24. februāra ir gaidīti Latvijas investīcijas un attīstības aģentūrā (LIAA), lai apzinātu savas pārorientēšanās iespējas, uzsverot, ka ir gatavi palīdzēt saraut sadarbības saites ar Krieviju. Šobrīd LIAA ir pieteikušies jau aptuveni 150 uzņēmumi.

Runājot par Enerģētikas jomu, viņa sacīja, ka cenu lēciens ir nostabilizējies, bet tiek meklēti risinājumi, kā rīkoties, sagaidīto nākamo apkures sezonu.

Augšdaugavas novada vadītājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija) diskusijā teica, ka uzņēmēji neslēdz līgumus ar skolām par ēdināšanu, jo nevar to atļauties. Jebkurš uzņēmējs pateiks, ka "pandēmijā strādājām labi, bija atbalsts, skolas attālināti, cenas visam nebija tik lielas kā tagad", viņš teica. "Ģeopolitiskās situācijas izmaiņu ietekmē būs jāsavelk jostas, jādod iespēja izdzīvot valstij kā nācijai," Kucins teica, piebilstot, ka problēmu būs daudz, pašreiz ir tikai ieskaņas nākotnes vīzijā.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (LA), sacīja, ka dzīvojam pārmaiņu laikā, salīdzinot ar Atmodas laiku, kad "daudz ko panācām, jo bijām vienoti". Viņš sacīja, ka drīz atkal gaidāmas Saeimas vēlēšanas un atsevišķas partijas "savelk sarkanās līnijas". Mērs teica, ka "ir jāskatās uz kopējo publisko telpu, jāskatās kā informāciju pasniedzam, kā uzrunāt Latvijas tautu".

Pēc viņa teiktā, pašvaldību avīzes, kas sniedz informāciju par notiekošo pašvaldībās un valstī, cilvēki grib lasīt arī latviešu valodā. "Vai vajag kā ukraiņiem, tikai kad bumbas krīt, saliedēt tautu? Nevajag. Vajag strādāt un apvienot cilvēkus tagad," viņš teica. Politiķis aicināja ieklausīties pašvaldību vadītajos, braukt runāt, jo "tur ir tie viedokļi un problēmas". Viņš arī pateicās prezidentam Levitam par viņa vizīti Latgalē.

Esam jaunu izaicinājumu priekšā
Ārijs Vucāns

Ludzas novada priekšsēdētājs Edgars Mekšs (ZZS) uzsvēra, ka ir būtisks jautājums par Ukrainas bēgļu uzņemšanu. Pašvaldība uzņem tos, kuri ierodas no Krievijas robežas puses, sniedz palīdzību, izmitina, bet daudzi dodas tālāk iekšā Latvijā. "Daudzi jautā, vai ir darbs, jādomā, kā palīdzēsim ar darbu un integrēšanu. Hoteļi nav ilgtermiņa risinājums, jādomā par citu plānu," viņš teica. Turklāt arī energoresursu cenu kāpums ietekmēšot labklājības līmeni dažādās jomās. Šobrīd citās valstīs jau tiek domāts par atsevišķu nodokļu samazināšanu.

Viņš aicināja valdību sekot šiem piemēriem un ieviest līdzīgus pasākumus Latvijā. Politiķis teica, ka ar mājokļu jautājumu un darba vietām liela progresa novadā īsti nav. "Nākotnē valsts institūcijas aicinu ciešāk sadarboties ar pašvaldībām un veicināt savstarpēju uzticību vienam pret otru," viņš teica.

Preiļu novada vadītājs Ārijs Vucāns (LRA/K) diskusijā minēja, ka ir nepieciešamas korekcijas zaļā kursa ieviešanā, jo ir virkne nosacījumu, kas var novest pie lauksaimniecības produktu samazinājuma. "Šeit zaļajā kursa nedrīkst pieļaut, ka koksne samazinās," viņš teica, piebilstot, ka nozīmīga ir kūdras ieguve, tāpēc šajos apstākļos būtu jāatbalsta jebkādi jauni uzņēmumi, kas nodarbosies ar lauksaimniecības attīstību.

Nepieciešams ātrāk reaģēt uz pieteikumiem pakalpojumu regulatoriem
Aleksandrs Bartaševičs

Pēc Vucāna teiktā, ir ārkārtīgi būtiski, lai iedzīvotāji nepārvietojas uz citam valstīm, tāpat novadiem vajag izveidot labu, stabilu vidi, lai jauni cilvēki tur izvēlētos dzīvot. "Esam jaunu izaicinājumu priekšā. Runājot par pārkārtošanos, ir jāņem vērā, ka Latgales pašvaldībām tas būs būtiski, jo daudziem bija sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju," teica Vucāns.

Rēzeknes valsts pilsētas vadītājs Aleksandrs Bartaševičs (S) sacīja, ka pašvaldību galvenā funkcija ir rūpēties par saviem iedzīvotājiem, turklāt ir jāredz problēmas un jācīnās ar sekām. Rēzeknē no 1. maija būs dārgāka gāze un jāmaina tarifs. "Iedzīvotāji nevarēs maksāt tādu naudu, jāmeklē citas iespējas," viņš sacīja. "Izbūvēsim katlu māju, varēsim kurināt par lētāku cenu, bet tāpat cena dubultosies," prognozēja politiķis.

"Aicinājums valdībai, kā varam pareizi reaģēt – jāsaglabā atbalsts apkurei, vismaz līdz brīdim, kad visi pasākumi tika veikti, lai kompensācija eksistētu," sacīja Bartaševičs. "Otrā svaru kausā guļ iedzīvotāju labklājība un uzņēmumu spēja strādāt. Arī siltuma apgādes uzņēmumi var bankrotēt. Nepieciešams ātrāk reaģēt uz pieteikumiem pakalpojumu regulatoriem, bija situācija, ka vienu pieteikumu apstrādāja gadu," stāstīja pilsētas mērs.

Viņš uzsvēra, ka nozīmīgs cenu kāpums ir būvniecībā un nozarē tas rada satraukumu, jo ir liela interese par varbūtējām kompensācijām, jo, pretējā gadījumā, viņi tos nevar "pavilkt". Tāpat būtisks ir cenu pieaugums pārtikas jomā, tāpēc svarīgi šobrīd ir atļaut pašvaldībām iegādāties to no vietējiem ražotajiem.

"Iedzīvotāju labklājība ir svarīgākais – cenu kāpums novedis pie tā, ka pašvaldībām būs jāreaģē, un tā, ka pasliktināsies iedzīvotāju labklājība. Bez valdības atbalsta to nevarēs risināt. Pašvaldības ir nopelnījušas, ka valdība viņiem uzticas vairāk, jo no visas sirds gribam, ka mūsu iedzīvotāji dzīvotu labāk," viņš teica.

Kā ziņots, Levita vizīte un otrdienas diskusija reģiona vietvarās tiek gaidīta, kā arī uz tās iznākumu tiek liktas lielas cerības, portālam "Delfi" iepriekš atzina Preiļu, Līvānu un Rēzeknes novadu pašvaldību amatpersonas.

Levits divu dienu vizīti Latgalē aizsāka pirmdien, 4. aprīlī, Rotko centrā tiekoties ar reģiona kultūras personībām un apspriežot aktualitātes, tostarp interesējoties arī par to, cik Latgales Centrālajā bibliotēkā ir grāmatu. "Paldies, ka uzturat šo kultūras procesu, kas Daugavpilij piešķir īpašu raksturu," šaurā lokā sapulcētajiem kultūras darbiniekiem sacīja Levits.

Vairāk par to iespējams uzzināt šajā "Delfi" reportāžā no Daugavpils.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !