Valsts prezidenta Egila Levita vizīte šīs nedēļas sākumā, un jo īpaši otrdien iecerētā diskusija ar Daugavpils un citu Latgales pašvaldību vadītājiem un viedokļu līderiem par valsts un pašvaldību kopdarba stiprināšanu esošajā ģeopolitiskajā situācijā, reģionā tiek gaidīta, kā arī uz tās iznākumu tiek liktas lielas cerības, portālam "Delfi" atzina Preiļu, Līvānu un Rēzeknes novadu vietvaru amatpersonas. Vairāki uzrunātie pašvaldību vadītāji gan no intervijām atteicās.
Pirmdien un otrdien Levits apmeklē Daugavpili, lai tiktos ar Daugavpils un citu Latgales pašvaldību vadītājiem un viedokļu līderiem, aicinot stiprināt valsts un pašvaldību kopdarbu un sabiedrības saliedētību un solidaritāti jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.
Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns (LRA) portālam "Delfi" stāstīja, ka savā novadā būtisku šķelšanos sabiedrībā neredz. "Visi saprot, ka Krievijas iebrukums ir nepieņemams un neatbilst nekādām starptautiskām normām. Sabiedrība, ar kuru es ikdienā komunicēju, atbalsta Ukrainu," teica politiķis.
Savukārt Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (LA) portālam "Delfi" norādīja, ka, ņemot vērā, ka ilgstoši nav bijusi šāda vizīte, pašreizējos apstākļos tas ir ļoti svarīgi. Viņaprāt, būtiski arī ir tas, ka valsts augstākā amatpersona tiksies ar vietējiem iedzīvotājiem un novadu vadītājiem. Kopumā politiķim ir ticība, ka prezidents varētu panākt daudz šajā kontekstā.
Turpretim Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietniece Ērika Teirumnieka (NA, LRA) portālam "Delfi" saka, ka prezidenta ierašanās Latgalē "viennozīmīgi dotu pozitīvu iespaidu". Reģionālajās pašvaldībās šobrīd daļēji valdot iespaids, ka Rīgā neviens nezina, kas tur notiek, tādēļ šis stereotips būtu jālauž un to arī panāk šādas vizītes.
Jāidentificē "Krievijas pasaules" cilvēki
Vucāns saka, ka ir arī kādi atsevišķi sabiedrības slāņi, kuri sevi aizvien zināmā mērā asociē ar "Krievijas pasauli", un tas, visdrīzāk, kādu laiku turpināsies. "Mums no tā nevajadzētu novērsties, ka arī šāds iebrukums nebūs par pamatu, lai viņi uzreiz mainītu savu viedokli. Bet ar to ir jāstrādā. Manuprāt, šeit ir dziļākā līmenī jāidentificē šie cilvēki, nevis, lai viņus kaut kā apkarotu, bet vēlreiz, lai saprastu viņu motivāciju, lai izprastu, kas mums valstī, pašvaldībā vai sabiedrībā kopumā būtu jādara, lai šie cilvēki tomēr sevi asociētu ar rietumu demokrātisko pasauli," uzskata Vucāns.
Politiķis arī pieļauj, ka šāda identifikācija būtu vajadzīga, lai varētu tiešā veidā uzsākt dialogu ar šiem cilvēkiem, jo patlaban, pēc viņa sacītā, ja šādi viedokļi kaut kur ir, tad tie visdrīzāk ir samērā apslēpti un neērti, tādēļ te vajadzētu strādāt kopā gan atsevišķām iestādēm, gan pagastu teritorijām.
"Ja šādi viedokļi parādās, tad cilvēkiem, kas ir šo teritoriju vai iestāžu vadītāji, vajadzētu mēģināt to komunicēt, lai saprastu šo cilvēku motivāciju – kas aizvien liek viņiem sevi asociēt, teiksim tā, ar Krievijas impērisko politiku un šo noziedzīgo karu," skaidro politiķis.
Viņš arī pieļauj, ka cilvēki, kas sliecas atbalstīt Krievijas naratīvus, kopumā izteiktāk darbojas tieši Latgalē, taču, katrā gadījumā, būtu "jāatzīst, ka šobrīd ir īstais brīdis kritiski izvērtēt esošo sabiedrības noskaņojumu un to, cik veiksmīga līdz šim ir bijusi valsts politika un pašvaldību iesaiste šo citu tautību iedzīvotāju integrēšanā mūsu vērtību sistēmā".
Tādējādi gadījumā, ja tiktu secināts, ka valsts politika tomēr nav bijusi pietiekami veiksmīga, tad patlaban būtu īstais brīdis strādāt ar šo sabiedrības daļu, proti, necensties nosodoši viņus ignorēt, bet gan mēģināt sākt dialogu.
Vaicāts par Levita vizīti un otrdien Daugavpilī paredzēto diskusiju, Vucāns saka, ka tā noteikti varētu atstāt pozitīvu ietekmi. Viņaprāt, tas ļautu skaidrāk saprast, kādi katram – prezidentam, valdībai un pašvaldībām – ir uzdevumi un kas ir katra kompetencē.
"Es saprotu, ka Latgales pašvaldību vadītāju noskaņojums ir vairāk bažīgs par ekonomisko situāciju un sekām, un, protams, arī par sociālā rakstura nosacīti negatīvajām tendencēm, ko izraisīs izmaiņas šajā ekonomiskajā aspektā," gaidāmās diskusijas ieskicē politiķis, vienlaikus atzīstot, ka ir īpašas bažas par to, kā šajā situācijā nodrošināt pašvaldību funkciju realizāciju turpmākajā periodā, sākot ar nākošā gada rudeni.
Šajā aspektā esot daudz neatbildētu jautājumu par to, kā veidot budžetus un kā nodrošināt turpmāko pašvaldību darbību.
Tieši tādēļ, ņemot vērā Krievijas iebrukuma Ukrainā viestās izmaiņas ekonomikā, Vucāns pieļauj, ka šis jautājums būs aktuāls no pašvaldību vadītājiem. Taču neizpalikšot arī sociālie un drošības jautājumi, kurus, pēc Vucāna paustā, potenciāli vairāk akcentēs Valsts prezidents.
Līdz ar to politiķis cer, ka šis dialogs "neizšķīdīs", bet gan novedīs pie plašākas skaidrības par turpmāko rīcību, lai kopā būtu iespējams veiksmīgi iziet cauri šiem sarežģītajiem laikiem.
Vaicāts, vai pašvaldību ekonomisko jautājumu kontekstā būtu vieta valsts iesaistei, Vucāns norādīja, ka "bez papildus atbalsta mehānismiem no valdības, iespējams, dažas pašvaldības nespēs nodrošināt daļu no funkcijām, sākot ar rudens periodu".
"Galvenās bažas, ko sadzirdēju, ir jautājumi, kādā veidā sabalansēt apkures tarifus nākošajam gadam, jo ir prognoze par ārkārtīgi būtisku gan vietējo izejmateriālu – šķeldas - cenām, gan pilnīgi neskaidro situāciju ar gāzes piegādēm. Tas ir stratēģisks jautājums, uz kuru šobrīd nav īsti atbildes daudzās pašvaldībās," stāsta Vucāns.
Pēc viņa sacītā, Preiļu novadā šādu neatrisināmu problēmu nebūs, taču ir Latgales pašvaldības un pilsētas, kas šobrīd meklē risinājumus ārkārtīgi lielajam pieaugumam šajās sadaļās. Tāpat riski par būtisku bezdarba pieaugumu dažās no pilsētām esot lieli. Līdz ar citiem jautājumiem pastāvot riski, ka šāda situācija varētu kulminēties ar lielu pieaugumu siltuma tarifos un pieaugumu ēdināšanas izmaksās – tēriņu pieaugumos, kuriem pašvaldību budžeti šobrīd nav saplānoti.
Savukārt, ja otrdienas diskusijā netiktu panākts nekāds nozīmīgs guvums, Vucāns uzskata, ka sarunas būtu jāturpina, veidojot saskaņotu darbību plānu, jo šobrīd "runa ir nevis par saukļiem un lozungiem, bet gan par plānu, kā valsts un pašvaldības izies cauri ekonomisko satricinājumu posmam".
Ko gaida no diskusijas
Ņemot vērā šos apsvērumus, politiķis paredz, ka diskusijā pašvaldību vadītāji izteiks nepieciešamību pēc prognozējamākas politikas, sākot ar Ekonomikas ministrijas atbildības jomām – fondiem –, kā arī izglītības sistēmas reformu, kur aizvien pašvaldībām neesot absolūtas skaidrības.
Vucāns sacīja, ka Valsts prezidents kā politiska figūra, ierodoties Latgalē, parādīs, ka "viņam ir svarīgas šīs gan vēsturiskās zemes, gan Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldību aktualitātes".
Pašvaldībām šī, savukārt, būšot iespēja tiešā veidā Levitam nodot vēsti par šī brīža galvenajām problēmām un aktualitātēm. "Tālāk prezidents varētu sadarbībā ar valdību mēģināt rast atbildes uz jautājumiem, ko pašvaldības viņam nodos, savukārt mēs uzklausīsim prezidenta redzējumu, lai mēģinātu to realizēt savā darbībā," vīziju ieskicē Vucāns.
Tāpat viņš pieļauj, ka diskusijā tiks uzklausītas Latgales reģionā būtiskas tendences, un tas ļaus domāt par turpmāko Latgales politiku. "Mūsu mērķis ir ļaut saprast, ka Latgale šajā periodā, saasinoties ģeopolitiskajiem apstākļiem un pasliktinoties ekonomiskajiem nosacījumiem, no valsts prasīs īpašu uzmanību," rezumē politiķis.
Rēzeknes novadā sabiedrība vienota
Arī Teirumnieka portālam "Delfi" stāsta, ka sabiedrību novadā uzskata par salīdzinoši vienotu, lai gan ir atsevišķas personas, kas izsaka neapmierinātību par to, ka no Ukrainas kara bēgošajiem pašvaldība palīdz, bet ne pašiem novada iedzīvotājiem.
"Dzirdēti ir tikai šāda veida izteikumi. Bet kopumā sabiedrība ir saliedēta un saprot esošo situāciju, un to, ka mēs esam pierobeža. Atbalsta pasākumi notiek arī pagastos, arī mastos ir uzvilkti karogi, tā kā kopumā attieksme pret Ukrainas cilvēkiem ir līdzjūtīga un pozitīva," skaidro Teirumnieka.
Turklāt šāds sentiments, ka pašvaldība it kā palīdz tikai Ukrainas kara bēgļiem, neesot izplatīts – tādu cilvēku novadā esot maz un tie pārsvarā koncentrējas pagastos ar augstu cittautiešu īpatsvaru un zemu pārticības līmeni. "Šajos pagastos ir vairāk cilvēku, kuri saņem valsts vai pašvaldības pabalstus. Tā puse, kas saņem pabalstus, tā arī vairāk uzsver šādu sentimentu," norāda politiķe.
Viņasprāt, ņemot vērā, ka šādi "sentimenti" ir drīzāk vērsti pret pārticību nekā etnisko naidu, tam būtu arī jāpieiet no labklājības puses.
Deputāte atzīmē, ka daļēji šī situācija ir radusies sakritības rezultātā, jo šogad esot samazināts ar pašvaldības atbalstu saimnieciskajos darbos nodarbināmo personu skaits. "Daudzi no šiem cilvēkiem, kuri gadu no gada rēķinājās ar šiem nelielajiem ienākumiem, mainoties nosacījumiem, tagad norāda, ka nevar atrast darbu," viņa saka. Tādēļ šobrīd vajadzētu atdot vismaz to, kas ir samazināts.
Runājot par citām Latgales pašvaldībām, Teirumnieka portālam "Delfi" norādīja, ka "tieši pierobežā tā aina varētu arī nebūt tik pozitīva", jo tur nereti cilvēki ir vairāk ieskauti Krievijas informatīvajā telpā. Arī Covid-19 radītie apstākļi, kad ilgstoši nenotika nekādi sabiedriski pasākumi, esot negatīvi ietekmējuši kopējo situāciju.
Informatīvās telpas ietekme un prezidenta persona
"Tā informatīvā telpa ir atstājusi savu ietekmi, jo, diemžēl, cilvēki neizprot, kas notiek, un vēl joprojām turpina dzīvot šajā informatīvajā telpā," piebilst deputāte.
Tādēļ informatīvās telpas kontekstā politiķe Krievijas televīzijas programmu pārraidīšanas ierobežošanu saskata kā pareizu soli, taču šeit arī būtu jādomā par to, ko nodrošināt tā vietā.
"Manuprāt, te ir jāaktivizē vietējās kopienas aktivitātes. Tās daudzās programmas, ko viņi skatās, – to salauzt ir diezgan grūti. Es domāju, ka tagad cilvēki būs noilgojušies pēc kādiem sabiedriskajiem pasākumiem, kultūras pasākumiem, un caur tiem ir kaut kā jāmaina domāšana. Tieši šādas vietējās kopienas aktivitātes, lai cilvēki atraujas no šīs [Krievijas] informatīvās telpas," par to, kā veicināt cilvēku virzīšanos prom no Krievijas informācijas telpas, izsakās Teirumnieka.
Prezidenta ierašanās Latgalē, viņasprāt, viennozīmīgi dotu pozitīvu iespaidu. Reģionālajās pašvaldībās daļēji valdot iespaids, ka Rīgā neviens nezina, kas tur notiek, tādēļ šis stereotips būtu jālauž, ko, pēc deputātes paustā, arī panāk šādas vizītes
"Būsim reāli, daudziem cilvēkiem Valsts prezidents liekas kā kaut kas nesasniedzams. Un kad cilvēks redz, ka nesasniedzamais ir uz vietas, manuprāt, tas veido to pozitīvo attieksmi, protams, ne krasi, bet te tā situācija arī ir jārisina drīzāk soli pa solim," uzskata politiķe.
Pēc viņas sacītā, reģionā ir īpaša etniskā situācija un valda dažādas nokrāsas, tādēļ arī valsts vadībai būtu biežāk jādodas vizītēs uz Latgali. Tas būtu svarīgi tieši tiem cilvēkiem, kuri ikdienā nesaskaras ar nekādām valsts iestādēm, bet gan drīzāk komunicē ar cilvēkiem norobežotā kontaktu lokā.
Līdz ar to deputāte uzskata, ka šobrīd visiem būtu jāstrādā kopā - ne tikai reģionālajiem politiķiem, bet arī valsts līmenī. Viņasprāt, augstu amatpersonu klātbūtne ļauj cilvēkam saprast, ka tās nav nesasniedzamas personas, bet gan cilvēki, kas arī spēj ierasties un uz vietas iepazīties ar reģionā valdošajiem apstākļiem. Tāpat šobrīd arī būtu vietā veicināt atbalstu no valsts dažādiem kultūras pasākumiem, kas ir "sabiedriskā viedokļa veidošanas instruments", skaidro politiķe.
Pieminekļus – aizvākt
Šobrīd, saasinoties situācijai Ukrainā, Latgalē un arī valstī kopumā izgaismojas pa visiem šiem gadiem tā arī līdz galam neizdarītais, tostarp pieminekļi, kurus vajadzēja aizvākt, kā arī mediju un politiskās vides jautājumi, kurus bija nepieciešams sakārtot jau iepriekš, portālam "Delfi" stāsta Vaivods.
"Kopumā šobrīd ir daudz 30 gados neizdarīto darbu, kas noved pie problēmām," jau iepriekš portālam "Delfi" norādīja domes priekšsēdētājs.
Taču kopumā, viņa skatījumā, šobrīd situācija Latgalē nav pārāk satraucoša. Politiķis arī aicina saprast, ka mūsdienu Latvijā patrioti var būt ne tikai latvieši, bet arī citu tautību iedzīvotāji.
Vaivods arī atzīst, ka valstiskā līmenī droši vien varēja izdarīt vairāk. Konkrēti, viņaprāt, daudz varēja tikt panākts tieši valdošo koalīciju un Saeimas līmenī, kur par labu būtu nācis virzīties prom no politikas, kas pretnostāda latviešu un krievu tautības iedzīvotājus, veidojot politisko vidi, kurā etniskais jautājums spēlē mazāk būtisku lomu.
Runājot par sabiedrisko spriedzi Latgalē, viņš skaidro, ka tā nav vispārēji izplatīta parādībā, bet gan drīzāk atsevišķi gadījumi, kur cilvēki apzināti cenšas provocēt. "Kopumā gan situācija Latgalē nav tik slikta, kā kāds varbūt domā. To dara atsevišķi cilvēki un tikai kāda daļa sabiedrības uz to "uzraujas"," ieskicē Līvānu novada domes priekšsēdētājs.
Pēc domes priekšsēdētāja vārdiem, Līvānu novadā situācija kopumā neesot īpaši slikta. Lielu ietekmi uz pašvaldības iedzīvotāju uzskatiem, līdzīgi kā citviet, atstāj mediji un politiskā pieeja, tādēļ Vaivods īpaši uzsver piesardzību attiecībā pret politiķu un mediju vēstījumiem, kas tiek nodoti sabiedrībai.
"Šobrīd nedrīkst pieļaut kļūdas, tādēļ jābūt aktīviem un pretimnākošiem, lai neveicinātu šo atsevišķo personu, kuru mērķis ir provocēt, mēģinājumu izdošanos," skaidro novada priekšsēdētājs, piebilstot, ka Latgalē tikai aptuveni 5% sabiedrības varētu būt šādi noskaņoti.
Vairāk par Vaivoda teikto iespējams lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
