Ukrainas karš Latvijā izgaismojis gadiem neizpildītos uzdevumus, norāda Līvānu mērs
Foto: LETA

Šobrīd, saasinoties situācijai Ukrainā, Latgalē un arī valstī kopumā izgaismojas pa visiem šiem gadiem tā arī līdz galam neizdarītais, tostarp pieminekļi, kurus vajadzēja aizvākt, kā arī mediju un politiskās vides jautājumi, kurus bija nepieciešams sakārtot jau iepriekš, portālam "Delfi" stāsta Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (LA).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Runājot par mediju vidi, Vaivods īpaši uzsver, ka solis nepareizajā virzienā bijis pašvaldību krievu valodā esošo informatīvo preses izdevumu izplatīšanas ierobežošana. Valstiskā līmenī, viņaprāt, vajadzēja arī vairāk uzmanības vērst tieši uz mediju un valodas jautājumiem, lai iedzīvotājiem būtu lielāka skaidrība, kādēļ šādi lēmumi pieņemti.

Līdzīgi viņš izsakās arī par krievu valodā televīzijā pārraidīto saturu – šim jautājumam, pēc mēra paustā, bija nepieciešams pieiet jau iepriekš, plānoti un nevis tikai samazinot, bet gan arī rodot kādu iespēju šai auditorijai piekļūt daudzveidīgākam saturam, kas ļautu pakāpeniski atbrīvoties no Krievijas propagandas televīzijā.

Tāpat Vaivods uzskata, ka šī brīža situāciju būtu uzlabojusi ātrāka pāreja uz latviešu valodu kā vienīgo valodu izglītības iestādēs.

"Kopumā šobrīd ir daudz 30 gados neizdarīto darbu, kas noved pie problēmām," norāda domes priekšsēdētājs.

Taču kopumā, viņa skatījumā, šobrīd situācija Latgalē nav pārāk satraucoša. Politiķis arī aicina saprast, ka mūsdienu Latvijā patrioti var būt ne tikai latvieši, bet arī citu tautību iedzīvotāji.

Izsakoties vispārīgāk, Vaivods atzīst, ka valstiskā līmenī droši vien varēja izdarīt vairāk. Konkrēti, viņaprāt, daudz varēja tikt panākts tieši valdošo koalīciju un Saeimas līmenī, kur par labu būtu nācis virzīties prom no politikas, kas pretnostāda latviešu un krievu tautības iedzīvotājus, veidojot politisko vidi, kurā etniskais jautājums spēlē mazāk būtisku lomu.

Runājot par sabiedrisko spriedzi Latgalē, viņš skaidro, ka tā nav vispārēji izplatīta parādībā, bet gan drīzāk atsevišķi gadījumi, kur cilvēki apzināti cenšas provocēt. "Kopumā gan situācija Latgalē nav tik slikta, kā kāds varbūt domā. To dara atsevišķi cilvēki un tikai kāda daļa sabiedrības uz to "uzraujas"," ieskicē Līvānu novada domes priekšsēdētājs.

Attiecībā pret 9. maiju, kas šobrīd politiskā līmenī ir visai aktuāls jautājums, Vaivoda pieeja būtu drīzāk "strādāt gudri" jeb aktīvi skaidrot sabiedrībai, it īpaši tās krievvalodīgajai daļai, kas turpmāk būs ļauts šai dienā. Izsakoties drīzāk no organizatoriskās puses, politiķis pauda redzējumu, ka parasta ziedu nolikšana būtu jāatļauj, lai gan ar saprātīgu kontroli. Viņaprāt, ja politiskais virziens būtu vairāk vērsts uz savstarpējās sapratnes un kompromisa rašanu, tad būtu arī mazāk nesaskaņu.

Domes priekšsēdētāja vārdiem, Līvānu novadā situācija kopumā neesot īpaši slikta. Lielu ietekmi uz pašvaldības iedzīvotāju uzskatiem, līdzīgi kā citviet, atstāj mediji un politiskā pieeja, tādēļ Vaivods īpaši uzsver piesardzību attiecībā pret politiķu un mediju vēstījumiem, kas tiek nodoti sabiedrībai.

"Šobrīd nedrīkst pieļaut kļūdas, tādēļ jābūt aktīviem un pretimnākošiem, lai neveicinātu šo atsevišķo personu, kuru mērķis ir provocēt, mēģinājumu izdošanos," skaidro novada priekšsēdētājs, piebilstot, ka Latgalē tikai aptuveni 5% sabiedrības varētu būt šādi noskaņoti.

Lai vairotu saticību, viņaprāt, būtu jau patlaban jāliek lielāks uzsvars uz objektīvas informācijas sniegšanu par to, kas notiek Latgales pašvaldībās. Tāpat nevajagot izvairīties no šādas informācijas sniegšanas arī krievu valodā, vienlaikus paturot prātā, ka latviešu valoda tomēr ir galvenā un vienīgā valsts valoda.

Priekšsēdētājs arī sacīja, ka personīgi nezina nevienu gadījumu Līvānos, kur būtu notikušas kādas nekārtības sakarā ar Ukrainas karu. Lai gan novadā aptuveni 40% esot cittautiešu, domes vadītājs uzskata, ka pašvaldībā kopējā atmosfēra ir laba. Proti, pēc viņa stāstītā, vēl Padomju savienības pastāvēšanas laikā latvieši un cittautieši esot bijuši visai izolēti viens no otra, taču šobrīd tas vairs tā neesot, jo vairāku gadu garumā, rodot kompromisus, esot veicināta saticība.

Vaivods arī stāsta, ka pēdējo gadu laikā Līvānos samazinās krievu valodas lietošana, jo jaunā paaudze tomēr primāri izvēlas komunicēt latviešu valodā.

Kopumā gan, viņaprāt, šāda vienotības veicināšana būtu jāveicina, apzinoties, ka straujas darbības, piemēram, pēkšņi un stingri aizliegumi rezultātā izraisa vēl vairāk pretestības.

Tas pats arī esot attiecināms uz nesen aizliegtajiem Krievijas televīzijas kanāliem, kur pieeja, viņaprāt, kopumā varēja būt mazāk absolūta, jo nereti cilvēki tos skatījās tieši drīzāk izklaides vai kultūras pārraižu dēļ. Tādēļ par šo kanālu ierobežošanu, pēc Vaivoda sacītā, noteikti vajadzēja domāt jau krietni ātrāk un darīt to daudz izplānotākā veidā.

Kā vēstīts, 4. un 5. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits dosies uz Daugavpili, lai tiktos ar Daugavpils un citu Latgales pašvaldību vadītājiem un viedokļu līderiem, aicinot stiprināt valsts un pašvaldību kopdarbu un sabiedrības saliedētību un solidaritāti jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Daugavpils Egils Levits Krievija Latgale Līvānu novada dome Saeima Ukraina Valsts prezidenta kanceleja Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form