Kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā 13 449 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 8947 personām, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.
No 13 449 civiliedzīvotājiem 11 035 izsniegta humānā vīza, bet 2414 – termiņuzturēšanās atļaujas.
Ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību Rīgā izmitināšana bijusi nepieciešama 1556 personām, Liepājā un Dienvidkurzemes novadā – 923, bet Jūrmalā – 760.
Kopumā Civilās aizsardzības komisijās pēc dažāda veida palīdzības ukraiņu bēgļi vērsušies 19 592 reizes.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā pastāstīja, ka spriežot pēc tam personām, kas vērsušās pašvaldībās pēc palīdzības, 48% ir sievietes , 35% nepilngadīgie, bet 15% vīrieši. Bērni pārsvarā ir virs divu gadu vecuma. Par diviem gadiem jaunāki bērni ir 12%.
Tāpat turpinās Ukrainas pilsoņu kustība caur Latvijas ārējo robežu, taču liela daļa šo cilvēku ceļo tranzītā, tostarp, tie ir tālbraucēji šoferi.
Bekmanis arī deputātus informēja, ka arvien vairāk pieaug to ukraiņu skaits, kuriem nav derīgu ceļošanas dokumentu, tāpēc iekšlietu resors sastopas ar sarežģītāku personu identifikācijas procesu.
Neskatoties uz informācijas sistēmas izveidošanu, IeM detalizētāks Latvijā ieradušos bēgļu skaits vēl nav zināms. Tas būs zināms pēc datu ievadīšanas minētajā sistēmā. Lai arī ministre iepriekš bija prognozējusi, ka tas tiks izdarīts līdz šīs nedēļas sākumam, ministrijā norādīja, ka darbs tik ātri nevedas.
Vienlaikus ministrijā vēlreiz atgādināja, ka Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Sākotnēji bija sagatavots plāns 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvijā, bet tagad Iekšlietu ministrija gatavos plānu par 30 000 līdz 40 000 bēgļu uzņemšanu, otrdien aģentūrai LETA apstiprināja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš trešdien Saeimas komisijā pauda, ka
Latvijā patlaban ir 20 000 līdz 30 000 bēgļu.
Arī iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) otrdien pēc valdības sēdes atzina, ka sākotnēji prognozēto 10 000 bēgļu skaits ir pārsniegts, tāpēc IeM gatavo nākamo uzņemšanas plāna posmu. Lai par to vienotos, vispirms nepieciešams apzināt valstī pieejamos atbalsta resursus. To plānots izdarīt nākamnedēļ.
Ministre atgādināja, ka otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredz, ka pašvaldībai sasniedzot Ministru kabineta noteikto maksimālo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas skaitu, valsts būs tiesīga novirzīt bēgļus uz citām pašvaldībām. Minētais nozīmē, ka bēgļi būs jāuzņem "vairāk vai mazāk proporcionāli" pašvaldībā esošo iedzīvotāju skaitam un atbilstoši izmitināšanas iespējām.
Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimai, bet Ministra kabinetu noteikumos tiks paredzēts detalizētāks bēgļu pārdales mehānisms.
Gatavojoties vēl lielākam ukraiņu bēgļu pieplūdumam, atbildīgās iestādes sadarbībā ar pašvaldībām meklē iespējas viņu izmitināšanai pielāgot bijušās skolas, kopmītnes un citas pašvaldībām pieejamās telpas, iepriekš atzina ministre.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
