Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20. aprīlī, sāka izvērtēt Ārlietu ministrijas apkopoto informāciju par Latvijas un Krievijas divpusējiem līgumiem, aicinot nozaru ministrijas izvērtēt, vai esošajos apstākļos ir iespējams apturēt katra atsevišķa ar Krieviju noslēgtā divpusējā līguma izpildi vai to denonsēt.
Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka deputāti uzklausīja nozaru ministriju pārstāvju viedokļus par līgumu atbilstību ģeopolitiskajai situācijai saistībā ar Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā un starptautiskās sabiedrības vērstajām sankcijām pret Krieviju.
Komisija aicināja nozaru ministrijas izvērtēt, vai esošajos apstākļos ir iespējams apturēt katra atsevišķa ar Krieviju noslēgtā divpusējā līguma izpildi vai to denonsēt.
Komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) norādīja, ka, ņemot vērā šodienas situāciju, ir ļoti piemērots brīdis pārskatīt Latvijas vienošanās un līgumsaistības ar Krieviju. Vienlaikus, vērtējot iespēju denonsēt vai apturēt starptautiskos līgumus ar Krieviju vai jebkuru citu valsti, Kols uzsvēra, ka ir svarīgi ievērot starptautiski noteikto kārtību un saistības, ko esam uzņēmušies.
"Latvija ir tiesiska valsts, kas pilda savas saistības, tāpēc mums noteikti nevajadzētu radīt nepamatotas šaubas par mūsu rīcības atbilstību starptautiskajām tiesībām," uzsvēra Kols.
Šobrīd Latvijai ar Krieviju ir noslēgti 58 divpusējie līgumi, daži no tiem jau ir zaudējuši spēku.
Kols informēja, ka komisija nākamajā sēdē turpinās izvērtēt Latvijas un Krievijas divpusējos līgumus, lai lemtu par katra konkrēta līguma iespējamo darbības apturēšanu vai denonsēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
