Spriedumā skaidrots, ka 2020. gada 22. maijā SIF pieņēma lēmumu apstiprināt "Vesti" finansējuma pieteikumu. Publiski pieejamā informācija liecina, ka uzņēmumam tika piešķirti 20 000 eiro.
Savukārt tā paša gada 8. jūnijā SIF saņēma vēstuli no MIDD, bet 25. jūnijā no Valsts drošības dienesta (VDD), kurās tika norādīts, ka divi pieteicēja pārstāvētie mediji – avīze "Segodņa" un portāls "bb.lv" – ir publicējuši atklāti dezinformējoša satura informāciju, tostarp Covid-19 krīzes kontekstā.
Reaģējot uz šo informāciju, SIF 7. augustā pieņēma lēmumu, ar kuru tika atcelts sākotnējais lēmums par finansējuma piešķiršanu.
"Media nams Vesti" šo lēmumu pārsūdzēju Administratīvajā tiesā, taču tiesa izdevniecības pieteikumu noraidīja. Pirmās instances spriedums tika pārsūdzēts apgabaltiesā, kas apmierināja "Segodņa" izdevēju pieteikumu.
SIF portālam "Delfi" apliecināja, ka fonda padome vienojusies apgabaltiesas lēmumu pārsūdzēt Senātā.
Portāls "Delfi" mēģināja sazināties ar "Media nams Vesti", taču nesaņēma atbildi.
'Drošībnieki' saskata riskus
Spriedumā lasāms fragments no VDD nosūtītās vēstules SIF, kurā atzīmēts, ka, VDD ieskatā, "BB.lv" publicētais saturs saskan ar Krievijas agresīvās ārpolitikas interešu īstenošanu pret Eiropas Savienību (ES) un NATO.
Tāpat uzsvērts, ka portāls regulāri kā ziņu avotus izmanto Krievijas ziņu aģentūras "Sputnik" un "RIA Novosti", kurus kontrolē persona, kas jau 2020. gadā bija iekļauta Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā.
"Tādējādi "BB.lv" Latvijas informatīvo telpu piepilda ar Krievijas varas institūcijām nepieciešamiem vēstījumiem, lai uzrunātu, ietekmētu auditoriju atbilstoši Krievijas tā brīža mērķiem, pretēji Latvijas nacionālās drošības interesēm. Tieši Krievijas informatīvā telpā ir identificējams plašs viltus ziņu klāsts par Covid-19, līdz ar to Krievijas valsts varas institūciju pārraudzītu mediju satura nekritiska pārpublicēšana rada riskus, ka Latvijas informatīvā telpa tiktu piesātināta ar sagrozītu, nepārbaudītu un maldinošu informāciju, kas apdraud arī sabiedrības veselību un valsts īstenotos epidemioloģiskās drošības pasākumus," norādīts dienesta vēstulē VDD, kas lasāma tiesas spriedumā.
Savukārt MIDD fondam adresētajā vēstulē izcēlis "BB.lv" publicēto ziņu, kurā 2020. gada sākumā apgalvots, ka NATO karavīru vidū konstatēta strauja Covid-19 izplatība. Šādu informāciju portāls publicējis, atsaucoties uz kādu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas karavīru, kurš noliedz, ka būtu sniedzis šādu informāciju.
Pirmās instances tiesa atzina izdevniecības pieteikumu par nepamatotu un to noraidīja, taču apelācijas instances tiesa tomēr lēma pretēji. Savā spriedumā apgabaltiesa norādījusi, ka tā vairs nevar lemt par lēmuma atcelšanu, bet gan tikai par tiesiskumu, jo SIF jau ir izmaksājis pieejamos līdzekļus, kas būtu pienākušies "Media nams Vesti".
Tāpat apelācijas instances tiesa vērtēja, vai drošības iestāžu sniegtā informācija varēja būt pamats sākotnējā lēmuma atcelšanai. Izdevniecība arī tiesai norādīja, ka tiesvedībā vēlas panākt, lai nākotnē šādas situācijas vairs nevarētu atkārtoties.
Tiesa: pietrūkst konkrētības
SIF pārstāvji tiesai skaidroja, ka pēc sākotnēji izdevniecībai labvēlīgā lēmuma pieņemšanas parādījās jauni fakti, kas lika lemt par tā atcelšanu. Apgabaltiesa gan šādai SIF argumentācijai nav piekritusi, norādot, ka konkrētā Administratīvā procesa likuma norma nenosaka iestādes rīcību jaunatklātu apstākļu dēļ, kas pastāvējuši lēmuma pieņemšanas brīdī, bet nebija zināmi iestādei, bet gan nosaka regulējumu situācijai, kad apstākļi ir mainījušies pēc lēmuma pieņemšanas.
Tāpat tiesa atzīmējusi, ka ne VDD, ne MIDD vēstulēs nav norādītas konkrētas publikācijas, kas būtu par pamatu, lai pieņemtu šādu lēmumu. Tiesa, spriedumā atzīmēts, ka abi dienesti minējuši par ilgstošu "Media nams Vesti" darbību. Tiesas ieskatā runa nav par faktisko apstākļu maiņu pēc sākotnējā lēmuma pieņemšanas, bet gan par izdevniecības darbību ilgstošā laika periodā. Līdz ar to apgabaltiesa piekrīt izdevniecībai, ka lēmuma pamatā nebija faktisko apstākļu maiņa. SIF minētie apstākļi pastāvēja sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī, faktiski kopš sākotnējā lēmuma pieņemšanas nekas nebija mainījies.
No minētā izriet, ka fonds Lēmumu pamatojis ar apstākļiem, kuri ir pastāvējuši sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī, bet iestādei nav bijuši zināmi.
Spriedumā arī aprakstīta vispārējā cīņa ar dezinformāciju, norādot, ka nepārdomāta cīņa ar to var apdraudēt ikvienas personas vārda brīvību, kā arī preses neatkarību. Tāpat tiesa akcentējusi, ka, lai arī apgabaltiesa lietu skatīja pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) bija publicējusi sarakstu ar interneta vietnēm, kas apdraud Latvijas drošību, "BB.lv" šajā sarakstā nebija iekļauta un joprojām ir pieejama.
"Lursoft" pieejamā informācija liecina, ka "Media nams Vesti" 2020. gadā strādāja ar 370 322 eiro lielu apgrozījumu un 8576 eiro lielu peļņu. Abi rādītāji ir būtiski mazāki nekā 2019. gadā, kad uzņēmumam bija 509 199 eiro liels apgrozījums un 142 440 eiro liela peļņa.
Uzņēmumam norādīts viens valdes loceklis – Krievijas pilsonis Sergejs Kalašņiks –, kurš arī ir patiesais labuma guvējs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
