Kvoruma trūkuma dēļ Saeima ceturtdien, 2. jūnijā, nelēma par Civilās savienības likumu galīgajā lasījumā. Paredzams, ka likumprojekts tiks iekļauts kādā no nākamajām Saeimas sēdēm.
Pirms likuma izskatīšanas galīgajā lasījumā atsevišķi opozīcijas deputāti vēlējās panākt regulējuma pieņemšanas atlikšanu. Opozīcijas deputāti atgādināja par 18. maijā notikušo Saeimas Juridiskās komisijas sēdi, kurā, pēc viņu domām, tikusi "nopirkta" pie frakcijām nepiederošā deputāta Aivara Geidāna balss, lai nodrošinātu nepieciešamo balsu vairākumu Civilās savienības likuma virzīšanai galīgajā lasījumā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis resorisko pārbaudi par Geidāna iespējamo ietekmēšanu Civilās savienības likumprojekta balsojumā. Deputāts Jānis Iesalnieks (NA) aicināja likumprojekta atbalstītājus un pretiniekus sagaidīt KNAB resoriskās pārbaudes rezultātus, lai Saeima nevarētu pārmest iespējamu nelikumīgu lēmumu pieņemšanu.
Arī partija "Saskaņa" iepriekš informēja, ka, ņemot vērā notikušo Juridiskajā komisijā, šis politiskais spēks nepiedalīsies balsojumā un aicināja likumu galīgajā lasījumā skatīt nākamajā Saeimas sasukumā.
Geidāns minētos pārmetumus noraidīja un 19. maijā nosūtīja Juridiskās komisijas vadītājam Jānim Butānam (K) iesniegumu, kurā deputāts apliecina, ka viņš komisijas sēdē balsojis "par" likumprojektu trešajā lasījumā. Tiesa, Geidāns portālam "Delfi" neslēpa savu personisko viedokli, proti, ka viņš neatbalsta civilās savienības regulējumu un tā virzību, bet partija, ko viņš pārstāv, proti, "Konservatīvie", atbalsta šo likumu.
Ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā sāka skatīt Civilās savienības likumprojektu. Jau izskatot pirmos priekšlikumus, bija skaidrs, ka regulējuma pieņemšanai nebūs kvoruma. Pirmos likumprojekta priekšlikumus atbalstīja 40 deputāti no politiskajiem spēkiem "Jauna vienotība", "Konservatīvie" un "Attīstībai/Par!", turpretī pārējie deputāti balsojumā nepiedalījās.
Lai Saeima būtu lemttiesīga, balsojumā bija jāpiedalās vismaz 50 deputātiem.
Attiecīgi minētā likumprojekta izskatīšana no Saeimas dienaskārtības tika izņemta. Plānots, ka regulējums tiks skatīts kādā no nākamajām Saeimas sēdēm.
"Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Juris Pūce paziņojumā medijiem pauda nožēlu, ka Saeimas deputātu vairākums atsakās redzēt daudzas Latvijas ģimenes, atsakās atzīt to eksistenci un nodrošināt tām tiesisku aizsardzību.
"Civilās savienības likumprojekts ir par tiesiskumu, cilvēka cieņu, drošību un brīvību, tas ir par vienlīdzību un ģimeni. Šīs vērtības nav nedz liberālas, nedz konservatīvas - tās ir mūsu Satversmē ierakstītās Latvijas pamatvērtības. Tiešām nomācoši, ka vairāk kā puse Saeimas deputātu izvēlas nekorektu praksi – nebalsot – lai diskriminētu Latvijas cilvēkus un nepildītu Satversmes tiesas spriedumu. Taču mēs turpināsim strādāt, lai šo situāciju labotu," norāda Pūce.
Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja Civilās savienības likumprojektu. Ar kuru paredz nodrošināt, ka civilajās savienībās sastāvošas personas kļūst valstij "redzamas" un tām ir likumā nodrošināts minimālais nepieciešamais tiesiskais regulējums.
TM ieskatā, ar Civilās savienības likuma pieņemšanu tiktu izpildīts pirmais no Satversmes tiesas dotajiem uzdevumiem – noregulēt ārpus laulības dzīvojošo personu personiskās un mantiskās attiecības.
Jau iepriekš Saeimā tika mēģināts virzīt regulējumu, kas sakārtotu viena dzimuma pāru tiesības, piemēram, Kopdzīves likumprojekts un Dzīvesbiedru likumprojekts, tomēr šie priekšlikumi neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (K) vadītā TM izstrādāja Civilās savienības likumprojektu, kas Saeimā nonāca šā gada februārī, kad to skatīja parlamentā izveidotā darba grupa Satversmes tiesas sprieduma izpildei. Par likumprojekta virzību Saeimā tika noteikta Juridiskā komisija.
Civilās savienības likuma pieņemšanu veicināja fakts, ka tam atbalstu pauda partija "Konservatīvie", tādējādi izpelnoties citu politisko spēku kritiku.
Skatot likumprojektu Saeimas Juridiskajā komisijā, atsevišķi deputāti mēģināja novilcināt vai apturēt jaunā regulējuma pieņemšanu. Piemēram, lai arī viens no jaunā regulējuma mērķiem ir noteikt viena dzimuma pāru tiesības, atsevišķi deputāti rosināja likumā neparedzēt viena dzimuma pāriem iespēju slēgt civilo savienību.
Tāpat tika rosināts mainīt likuma nosaukumu un mērķi, to veidojot kā ģimeņu atbalsta likumu, kā arī opozīcija rosināja noteikt likuma spēkā stāšanās laiku – 2039. gada 1. janvāri. Neviens no šiem priekšlikumiem neguva atbalstu.
Likums paredz civilās savienības noslēgšanas un izbeigšanas procesu, kā arī civilās savienības pušu savstarpējās attiecības.
Likums nosaka, ka civilo savienību var noslēgt divas fiziskas pilngadīgas personas notariālā akta formā, personīgi klātesot pie notāra. Civilo savienību aizliegts noslēgt personām, kuras sastāv laulībā; ir noslēgušas civilo savienību ar citu personu, un tā ir spēkā; ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām un pusbrāļiem un pusmāsām; adoptētājiem ar adoptētajiem. Civilo savienību noslēdz bez termiņa.
Tāpat likumā atrunāta civilās savienības izbeigšanās, proti, ar vienas puses nāvi; ja puses stājas savstarpējā laulībā; pusēm vienojoties pie notāra; ar tiesas spriedumu (ja viena no pusēm nevēlas savienību izbeigt). Izbeidzot civilo savienību, ir jāizlemj vai pusēm jāvienojas par kopīgās mantas sadali; kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesību izmantošanu un uzturlīdzekļiem.
Regulējums arī paredz, ka civilā savienība uzliek pusēm pienākumu gādāt un atbalstīt vienai otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Kopīgas mājsaimniecības ietvaros pusēm ir vienādas tiesības. Katrai pusei ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar savu mantu nāves gadījumam, taisot testamentu, kā arī noslēgt mantojuma līgumu.
Likumā ietvertās civilās savienības pušu mantiskās tiesības un pienākumi paredz, ka katra puse patur mantu, kas tai piederējusi pirms civilās savienības noslēgšanas, un mantu, ko iegūst savienības laikā kā atsevišķu mantu. Regulējums arī paredz, ka viss, ko puses savienības laikā iegūst kopīgi vai viena no tām, bet ar abu pušu līdzekļiem vai otras puses darbības palīdzību, ir abu pušu kopīga manta.
No regulējuma izriet, ka civilā savienībā puses kopīgo mantu pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, rīcībai ar kopīgo mantu nepieciešama otras puses piekrišana. Par saistībām, ko puses noslēgušas kopīgi, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek. Vienas puses manta neatbild par otras puses saistībām. Pušu mantiskās attiecības izbeidzas ar civilās savienības izbeigšanos.
Civilās savienības likums stāsies spēkā 2023. gada 1. februārī. TM šādu termiņu pamatoja ar faktu, ka ir nepieciešams veikt grozījumus arī virknē citu tiesību aktu, piemēram, Notariāta likumā, Fizisko personu reģistra likumā, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā un Civilprocesa likumā, kā arī attiecīgos Ministru kabineta noteikumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
