Fоtо: Ilmārs Znotiņš, prezidenta kanceleja

Ministrijas un sociālie partneri patlaban vērtē Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos priekšlikumus atbalsta pasākumiem, lai mazinātu augošās inflācijas negatīvās sekas un gaidāmo energoresursu tarifu pieaugumu, vienlaikus nav izslēgta iespēja šo pasākumu finansēšanai aizņemties līdzekļus starptautiskajos tirgos, atzīst Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Trešdien, 15. jūnijā, Kariņš tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un pārrunāja LM izstrādāto piedāvājumu mērķētam atbalstam iedzīvotājiem.

Preses konferencē pēc tikšanās Levits atzina, ka LM izstrādātie priekšlikumi atbalstam pieaugošās inflācijas apstākļos "uz pirmo acu uzmetienu" ir labi, tomēr valdība atsevišķas detaļas vēl precizēs.

Pēc Levita teiktā, mērķēta atbalsta sistēma būs gatava rudenī, kad iedzīvotāji saņems rēķinus. "Svarīgi, lai atbalstu saņemtu tie, kam tas visvairāk vajadzīgs," uzsvēra prezidents.

Savukārt Kariņš informēja, ka LM sadarbība ar Ekonomikas ministriju izstrādājušas kopumā 14 dažādus atbalsta pasākumus, no kuriem atsevišķi pasākumi esot labi, bet daži pasākumi var tikt pārveidoti, daži varētu arī netikt ieviesti.

Premjers atturējās komentēt piedāvājumu detaļas, jo ministrijas un sociālie partneri tos vēl izvērtēs. Vienlaikus Kariņš atzina, ka atbalsts plānos divas daļās.

Pirmā daļa paredz sniegt atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, tādējādi valsts palīdzētu kompensēt vispārējo dzīves sadārdzinājumu. Otra sadaļa paredz valsts atbalstu sabiedrībai kopumā, lai mazinātu enerģētikas cenu pieauguma ietekmi. Pēc Kariņa teiktā, valsts nesegs visu enerģijas izmaksu pieaugumu, bet nozīmīgu daļu.

Premjers sacīja, ka patlaban medijos izskan dažādu sabiedrisko pakalpojumus sniedzēju prognozes par gaidāmajiem energoresursu tarifiem rudenī un ziemā, tomēr Kariņš atgādināja, ka publiski izskanējušie tarifi vēl ir jāapstiprina regulatoram, kas var noteikt atšķirīgus tarifus.

Runājot par avotiem atbalsta pasākumu finansēšanai, premjers norādīja, ka viens no avotiem ir valsts budžets, jo šogad Valsts kase nodokļos iekasējusi vairāk nekā tika prognozēts. Savukārt, ja valsts nespēs atbalsta pasākumus finansēt par saviem līdzekļiem, tad pastāv iespēja naudu aizņemties starptautiskajos tirgos.

Kariņš izslēdza iespēju, ka valstī varētu tikt palielināti nodokļi.

Jau vēstīts, ka nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un saskaņošanai iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts.

Kopējās izmaksas piedāvātajiem atbalsta pasākumiem varētu būt no 450 līdz 468 miljoniem eiro, izriet no ziņojuma projekta.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !