Ministru kabinets otrdien, 21. jūnijā, atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto priekšlikumu palielināt ciršanas apjomu valsts mežos, tādējādi risinot ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistīto krīzi enerģētikas jomā. Ar šo priekšlikumu iecerēts iegūt vairāk malkas un šķeldas.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka viņš ZM priekšlikumu ir pārrunājis ar mežu apsaimniekotājiem un Pasaules Dabas fondu. Viņa vērtējumā, jautājums ir sarežģīts un tas nav vērtējams kategorijās "melns vai balts".
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pauda atbalstu ZM piedāvājumam, norādot uz nepieciešamību palielināt šķeldas ieguves apjomu. Ministrei ir gandarījums, ka AS "Latvijas Valsts meži" ir operatīvi reaģējis un pieņēmis lēmumu par šķeldas ieguves apjomu palielināšanu.
Tāpat Indriksone atzina, ka ZM izstrādātais priekšlikums ļaus arī privāto mežu īpašniekiem sakārtot savas saimniecības. Viņa apliecināja, ka ZM priekšlikums nekādā gadījumā neapdraud vērtīgās meža teritorijas, kurām ir noteikts aizsardzības statuss.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) sacīja, ka viņš nepiedalīsies balsojumā par ZM priekšlikumu un valdības sēdes protokolam sagatavos īpašo viedokli.
Ministrs mudināja domāt par mežu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, lai neapdraudētu Latvijas saistības pret Eiropas Savienību.
Latvijas Kokrūpniecības federācija izpilddirektors Kristaps Klauss kliedēja bažas, ka, iegūstot vairāk koksnes, Latvija to vairāk eksportēs. Klauss uzsvēra, ka patlaban ir vērojams kurināmās koksnes kritums, kas ir straujāks par importa kritumu. Pēc federācijas pārstāvja teiktā, patlaban Latvija ražotāji cenšas strādāt vietējā tirgū.
Klauss norādīja, ka, atbalstot ZM priekšlikumu, izmaiņas neattieksies uz gaidāmo apkures sezonu, bet gan nākamo – 2023. gada rudeni. Pēc viņa prognozēm, šajā apkures sezonā Latvijas iedzīvotājiem pietiks granulu un šķeldas, tomēr, atsakoties no Krievijas gāzes siltumapgādē, ir jādomā par energoresursiem nākamajām sezonām.
Latvijas Bankas pārstāvis Edvards Kušners uzsvēra, ka ar valdības lēmumu nebūs iespējams palielināt kurināmā noietu vietējā tirgū, jo resursi joprojām tiks eksportēti. Pēc viņa teiktā, koksnes resursu noiets vietējā tirgū būs atkarīgs no "uzņēmumu patriotisma".
Tāpat Latvijas Bankas eksperts piebilda, ka gadījumā, ja mežsaimniecības uzņēmumu rīcība nodarīs kaitējumu dabas resursiem, tad uzņēmējiem pieejamais banku finansējums būs mazāk konkurētspējīgs.
"Ir starptautiski atzīts, ka Latvijā pasliktinās bioloģiskā daudzveidība, tiek iznīcināti biotopi. Šādā situācijā valdībai ir jārod līdzsvarots risinājums. Jā, karš ir atlicis "zaļās" idejas, bet tagad pieņemtajiem lēmumiem būs ilgtermiņa sekas. Šodien izskanējušie argumenti nerada iespaidu, ka nonāksim pie līdzsvarota risinājum," secināja Kušners.
Klauss gan norādīja, ka Latvijas Banka diemžēl nav speciāliste koku jomā, tāpēc viņš aicināja centrālo banku uz tikšanos, kad kokrūpnieki izskaidros ar kokrūpniecību saistītus "ekonomiskos jēdzienus".
Vienlaikus ministri atbalstīja premjera priekšlikumu, ka Zemkopības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavos pārskatu par praksi veidot kailcirtes Latvijā, lai mazinātu sabiedrības bažas. "Ja konstatēsim, ka kaut kas ir jāmaina, tad būsim drosmīgi un mainīsim," uzsvēra Kariņš.
ZM izskatīšanai valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu par esošo situāciju lauksaimniecībā un iespējamajiem risinājumiem ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai. Ar ziņojumu ZM informēja valdību par esošo situāciju lauksaimniecības nozarē, pārtikas ražošanas uzņēmumos un atjaunojamo energoresursu pieejamībā.
Ziņojumā ZM piedāvā nodrošināt vietējo atjaunojamo energoresursu pieejamību, palielinot ciršanas apjomu valsts mežos. Ministrijā pamatoja, ka patlaban ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc malkas un šķeldas, savukārt pieprasījuma palielinājums ir izraisījis arī cenas būtisku pieaugumu un "raisa bažas par vietējas izcelsmes atjaunojamo energoresursu pieejamību Latvijā".
Ņemot to vērā situāciju energoresursu tirgū un izvērtējot iespējas siltuma ražošanā pāriet no dabasgāzes uz koksnes kurināmo, ZM rosināja palielināt kurināmās šķeldas pieejamību Latvijā. Tajā pašā laikā ZM norāda uz galveno izaicinājumu – palielinot koksnes pieejamību, netiktu apdraudēta ilgtspējīga meža apsaimniekošana.
Ministrija piedāvāja kompleksi mainīt Koku ciršanas un Meža atjaunošanas noteikumus, paredzot stingrākus nosacījumus meža atjaunošanā, uzlabojot meža kvalitāti un tā ilgtermiņa vērtību.
"Cērtot kokus pēc caurmēra, meža īpašnieku pienākums būs to atjaunot ar kvalitatīvu stādāmo materiālu, veicinot arī saimnieciski vērtīgāko koku sugu audzēšanu. Šobrīd ir iespēja ļaut mežaudzei atjaunoties arī dabiski, tādējādi jaunās mežaudzes sastāvu nosaka koku sugu īpašības, it īpaši spēja ātri ieņemt augšanas telpu. Lai gan meža īpašniekam meža atjaunošana stādot izmaksās dārgāk, tomēr koku stādīšana nodrošinās optimālu augšanas telpu katram kokam, tam pietiks saules gaismas un barības vielu, lai varētu pilnībā realizēt savu augšanas potenciālu gan garumā, gan resnumā. Tas nozīmē, ka tiek veicināta ne tikai koksnes ieguves apjomu palielināšana, bet gan jaunu, kvalitatīvu un produktīvu mežaudžu veidošana, saimnieciski vērtīgāku sugu t.sk. skuju koku īpatsvara saglabāšana," norāda ZM.
Ministrijas ieskatā, caurmēra samazinājums varētu palielināt ciršanas apjomus privātajos mežos vidēji par 800 000 kubikmetriem gadā vai 5-8% no kopējā ciršanas apjoma. No minētā apjoma tiešā veidā no koku galotnēm un pameža tirgū papildus būs pieejama kurināmā koksne 80 000 kubikmetri, bet netiešā veidā pārstrādes procesā iegūs koksnes pārstrādes blakusproduktus (mizas, skaidas) 360 000 kubikmetru apmērā.
"Tas daļēji nodrošinātu to apjomu, kas būs nepieciešams pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē," atzīst ZM.
Tāpat valdība tiks aicināta atbalstīt ZM priekšlikumu par vismaz vienu miljonu kubikmetru palielinātu ciršanas apjomus AS "Latvijas Valsts meži" valdījumā esošajos mežos.
Izmaiņas neattieksies uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem.
Savukārt vides aizsardzības organizācijas izplatījušas paziņojumu medijiem, kurā norāda, ka noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017. gadā un atkārtoti – 2019. gadā. Otrajā reizē to virzība tika apturēta, solot, ka Ministru kabinetā par to netiks lemts, kamēr nebūs panākta vienošanās starp iesaistītajām pusēm. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, bet noteikumu grozījumi tiek virzīti jau trešo reizi.
Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis norāda, ka ar šo lēmumu Latvija atkāpjas no Eiropas Savienības (ES) "zaļā kursa", kas paredz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu.
"Tā pievienojamies valstīm, kas rīkojas pretrunā ES kopējām vērtībām un mērķiem. Mēs neveicinām bioekonomikas attīstību, bet radam Latvijai reputācijas riskus starptautiskajos tirgos, dodoties noplicinošākas meža apsaimniekošanas virzienā," sacīja Rozītis.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus uzsvēra, ka pēdējos gados mežizstrādes apjomi Latvijā sasnieguši šajā gadsimtā augstāko līmeni - pēc zaudētā koku klājuma īpatsvara esam otrajā vietā Eiropā.
"Mežos, tostarp valstij piederošajos, tiek iznīcinātas bioloģiski augstvērtīgas audzes un aizsargājamu sugu dzīvotnes. Un uz šī fona valdība plāno atļaut vēl intensīvāku mežu izciršanu, Latvijas mežus vēl vairāk attālinot no dabiskas ekosistēmas un pārvēršot par lauksaimniecības kultūru," pauž Ķerus.
Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Priednieks par nepieņemamu uzskata situāciju, kurā meža nozare vienpusēji virza būtiskas izmaiņas koku ciršanas noteikumos, pirms vēl ir izstrādāts plānojums ES īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, kuru kartēšana Latvijā tika veikta vairāku gadu garumā.
"Jau spēkā esošais regulējums atļauj cirst kokus ievērojami jaunākā vecumā, nekā tie varētu sasniegt savā dabiskajā augšanas gaitā. Jau tagad saimnieciskajos mežos ir lielas vienlaidus platības, kurās dzeņi un dzilnas nevar atrast pietiekami resnus kokus dobumu kalšanai vai plēsīgie putni - ligzdas būvei," atzina Priednieks.
Latvijas Dabas fonda valdes locekle Lelde Eņģele vērš uzmanību uz klaju sabiedrības līdzdalības ignorēšanu, pēdējā brīdi un dabas aizsardzības organizācijām nezinot iekļaujot Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā vairākus gadus senus Ministru kabineta noteikumus, kuri jau tika noraidīti iepriekš.
"Šādā veidā tiek klaji ignorētas arī sabiedrības intereses – gan dažādās sabiedrisko domu aptaujās, gan pilsoniskajās iniciatīvās sabiedrība ir paudusi atbalstu Latvijas kā zaļas valsts saglabāšanai," atzīst Eņģele.
Organizācijas paziņojumā medijiem pauž, ka, ņemot vērā ES kopējo mērķi nodrošināt 30% sauszemes teritorijas atvēlēšanu dabas aizsardzībai un 10% sauszemes teritorijas stingru aizsardzību, šobrīd Latvijai būtu jādomā par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu.
Pagaidām Latvija ir starp pēdējām vietām ES pēc aizsargājamo teritoriju īpatsvara. Dabas aizsardzības organizācijas uzskata, ka diskusija par mežizstrādes nosacījumu atvieglojumiem būtu pieļaujama tikai pēc tam, kad ir nodrošināta dabas aizsardzības teritoriju paplašināšana atbilstoši ES kopējiem mērķiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
