8. septembrī pēc Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas Saeima veica grozījumus LPB likumā. Šim lēmumam ir juridisks raksturs, un pieņemtās izmaiņas attiecas uz baznīcas juridisko statusu, teikts paziņojumā.
"Valsts ir noteikusi mūsu baznīcas autokefālijas statusu. Valsts noteikusi, ka LPB ir juridiski neatkarīga no jebkura baznīcas centra, kas atrodas ārpus Latvijas, uzturot garīgu, lūgšanu un liturģisko kopību ar visām pasaules kanoniskajām pareizticīgajām baznīcām," teikts paziņojumā
"Statusa maiņa nemaina pareizticīgo ticību, dogmas, baznīcas liturģisko dzīvi, kalendāra stilu, sakrālo liturģisko valodu, rituālus, tradīcijas un iekšējo baznīcas dzīvi," akcentēts paziņojumā.
"Dzīvojot garīgā un lūgšanu vienotībā ar visu pareizticīgo pasauli, saglabāsim mūsu ticības šķīstību un stiprināsim svēto pareizticību Latvijas zemē. Mēs lūdzam visus ticīgos cītīgi un sirsnīgi lūgties par mūsu svēto baznīcu, lai žēlsirdīgais Kungs to sargā mierā un labklājībā," norādīts paziņojumā.
Aģentūra LETA vēsta, ka Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadība ceturtdien paudusi nopēlumu Latvijas parlamenta lēmumam pasludināt LPB neatkarību, apgalvojot, ka tādējādi pārkāpti baznīcas likumi un Latvijas konstitūcija.
"Sekulāras valsts prezidents, pakonsultējies ar Ārlietu ministriju un drošības struktūrām, kur, acīmredzot, arī sapulcējušies pareizticīgo kanonu speciālisti, pieņem baznīcas jomas kanonisku lēmumu par "autokefāliju", turklāt ar nepatiesām vēsturiskām atsaucēm," Krievijas ziņu medijam RBK sacīja Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila padomnieks virspriesteris Nikolajs Balašovs. Viņš arī skaidroja, ka Latvijas konstitūcijā rakstīts, ka baznīca ir atdalīta no valsts, tāpēc ar šo Saeimas lēmumu pārkāpts valsts likums.
Jau vēstīts, ka likumprojektu par LPB neatkarību bija izvērtējusi Latvijas Tieslietu ministrija (TM), kura atzina, ka tas nepārkāpj Satversmi. Ministrijā skaidroja, ka likumprojekta potenciālās iejaukšanās moments Satversmē ir vērtēts, norādot, ka šāds juridiskā statusa tvēruma definējums likumprojektā neskar un neiejaucas baznīcas ticības mācības un kanonisko tiesību jautājumos un ir saskaņā ar Satversmi.
Vienlaikus likumprojekts atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9. pantam un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantam, norādīja TM.
LPB līdz šim nebija publiski komentējusi minētās likuma izmaiņas.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtos LPB likuma grozījumus, ar kuriem mainīts LPB statuss, nosakot, ka tā darbosies pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi.
Līdz šim LPB darbojās zem Maskavas patriarhāta, kas, savukārt, atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar likuma grozījumiem tiks atjaunots LPB vēsturiskais statuss un izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara pār baznīcu Latvijā.
Par likumu nobalsoja 73 deputāti, pret bija trīs, bet viens balsojumā atturējās.
Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" piektdien, 9. septembrī, izsludināti grozījumi LPB likumā, kas pilnā mērā nostiprina baznīcas autokefālo statusu. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, tātad 10. septembrī.
Likumā noteikts, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca ar visām tās diecēzēm, draudzēm un iestādēm ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.
Likumā pilnā mērā nostiprināts baznīcas autokefālais statusu un tas, ka baznīcu vada baznīcas galva, kas ir neatkarīgs no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.
Tāpat noteikts, ka par baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu iecelšanu amatā vai atcelšanu no amata baznīca rakstveidā informēs Valsts prezidenta kanceleju. Pēc tam Valsts prezidenta kanceleja oficiālajā izdevumā paziņos par šīm izmaiņām amatos, kā arī nosūtīs šo informāciju par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru atbildīgajai institūcijai.
Anotācijā skaidrots, ka šāds regulējums došot iespēju pārliecināties, vai amatā ievēlētā persona atbilst visām normatīvo aktu prasībām un nacionālās drošības interesēm. Baznīcai līdz 1. oktobrim būs jāpaziņo Valsts prezidenta kancelejai par amatā esošo baznīcas galvu, metropolītiem, arhibīskapiem un bīskapiem.
Līdz 31. oktobrim baznīcai būs jāsaskaņo savi statūti ar likuma grozījumiem par baznīcas statusu, veicot savos statūtos nepieciešamos grozījumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
