Nespējot rast kompromisu starp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), no 19. septembra plānots pedagogu beztermiņa streiks. Skolotājiem steikojot, bērni mācīties nevarēs. Tomēr Satversmē paustās tiesības iegūt izglītību netiek pārkāptas, portālam "Delfi" pauž konstitucionālo tiesību eksperts, advokāts Edgars Pastars.
Jautājuma būtībā ir divi Satversmes panti – 112. pants, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību, un ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību, kā ar 108. pants, kas paredz, ka strādājošie drīkst streikot un ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.
Kā portālam "Delfi" stāsta konstitucionālo tiesību eksperts un advokāts Edgars Pastars, ir raksturīgi, ka vairāki panti var savstarpēji kādā veidā sadurties, un tiesu praksē var redzēt, ka tas tiek vērtēts.
Streiku likums paredz, ka aizliegts streikot tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbiniekiem, robežsargiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem un personām, kas dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos. Skolotāju šajā sarakstā nav.
Šajā gadījumā, kur saskaras skolēnu tiesības mācīties un skolotāju tiesības streikot, problēma ir jārisina valstij – tai ir pienākums risināt situāciju tā, lai streiks nenotiktu vispār, vai arī lai tas maksimāli ātri beigtos, norāda Pastars.
Viņš arī atzīmē, ka ne vienmēr un ne visas skolotāju prasības valstij būtu jāakceptē, īpaši, ja tās būtu neprātīgas, bet šajā gadījumā "ieroči ir abās pusēs" – streiks nav tikai darbinieka privilēģija nenākt uz darbu.
Pastars skolēnu tiesības mācīties šajā situācijā pielīdzina laikam, kad izglītības ieguve bija apgrūtināta Covid-19 dēļ, un valsts rada risinājumu – attālinātās mācības. Tāpat arī šoreiz – ja streiks ievilktos un skolēni neapgūtu vairāku mēnešu mācību vielu, valstij būtu jādomā, kā to risināt, saka advokāts, kā piemēru minot pagarināto mācību gadu.
Jau vēstīts, ka no nākamās pirmdienas plānots pedagogu beztermiņa streiks, kuru sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 iestādēm.
Tiesībsargs Juris Jansons sacīja, ka skolotāju cīņā par tiesībām uz taisnīgu atlīdzību un politiķu nespējā nodrošināt konstitucionālu principu ir aizmirsts pats galvenais – bērna tiesības uz izglītību. Skolotājiem ir visas tiesības īstenot ieceri par gaidāmo beztermiņa streiku no 19. septembra, taču bērniem no tā nebūtu jācieš.
Jansons uzskata, ka tas ir valsts un pašvaldības pienākums nodrošināt bērniem izglītību. Savukārt situācijā, kad tas netiek nodrošināts, vecākiem ir pilnas tiesības vērsties pašvaldībā un administratīvajā rajona tiesā ar prasību pēc kompensējošiem mehānismiem.
LIZDA ir izvirzījusi divas prasības: viena ir "sabalansēta darba slodze", proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām. Arodbiedrība nepiekrīt IZM piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028. gadam. Ministrijas piedāvājumā process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
