Vai elektroenerģija kļūs izdevīgāka, ja to patērēsim vairāk?

"Lietojot elektrību, netiek radīti izmeši, un elektrifikācija būtībā ir pāreja no viena resursa, kas ir, piemēram, fosils, uz elektrību. Pamatā šobrīd viss virzās uz to, ka tuvākajā nākotnē cilvēku izvēlētās ikdienas iekārtas, dažādi ikdienas paradumi veidosies ap elektrību," stāsta AS "Sadales tīkls" (ST) biznesa attīstības vadītājs Haralds Millers.

Tiesa, pēdējos gados sabiedrības patērētās elektroenerģijas apjoms Latvijā dažādu apstākļu dēļ sarucis par gandrīz 10%. Te noteikti var piesaukt neseno energokrīzi – paaugstināto elektroenerģijas cenu, kas daudzus pamudināja dzīvot taupīgāk un domāt energoefektīvāk. Tāpat arī kopējā apjoma kritumu ietekmējusi elektroenerģijas ražošana tūlītējam pašpatēriņam – tā neparādās sistēmas operatora sadalītās elektroenerģijas bilancē. Tajā pašā laikā Millers norāda – Eiropas elektroenerģētikas nozares asociācija "Eurelectric" prognozes, ka gaidāms ievērojams elektroenerģijas patēriņa pieaugums, ir ne tikai reālas, bet arī pamatotas.

"Ja palūkojamies uz datiem, lielākais patēriņa pieaugums tiek prognozēts transporta nozarē. Kopējā autoparkā, kāds ir Latvijā, elektroauto skaits joprojām ir salīdzinoši neliels, taču šīm lietām ir tendence attīstīties nevis lineāri, bet eksponenciāli, un kādā brīdī noteikti gaidāms bums. Tas nozīmē, ka mums pretī ir jāsagatavo piemērota infrastruktūra," stāsta ST pārstāvis.

"Liepāja kopā ar 99 citām Eiropas pilsētām tiecas uz klimatneitralitāti jau 2030. gadā projekta "100 Eiropas klimatneitrālas un viedas pilsētas" ietvaros, kur elektrifikācijai ir ļoti nozīmīga loma. Saprotot, ka bez publiskās uzlādes infrastruktūras straujas attīstības (t.sk.. tūrisma jomā) nebūs, pašvaldība aktīvi virza elektrifikācijas projektus, balstoties uz racionālu pieeju un apzinātu infrastruktūras pielāgošanu elektrotransportam. Mūsu centieni veicina ilgtspējīga transporta izvēli, uzlabojot vides kvalitāti un ekonomisko attīstību. Sadarbība ar uzņēmumiem un sabiedrību veicina inovāciju ieviešanu un ērtāku, videi draudzīgāku un veselīgāku dzīvošanu pilsētā. Piemēri, kas to atspoguļo, ir elektroauto uzlādes vietu izsoles, iesniegts pieteikums, lai iegūtu finansējumu elektrovelosipēdu iegādei un publiskas uzlādes stacijas izveidei. Turklāt aktuāla ir arī pilotteritoriju un nākotnes bezemisiju teritoriju izveide, kur piedalāmies dažādos projektos. Piemēram, esam saņēmuši finansējumu CO₂ reāllaika noteikšanai no transportlīdzekļu numura zīmēm, kas lieti noderēs sabiedrības izglītošanai, kā arī ļaus iegūt datus emisiju samazināšanas pasākumu plānošanai un īstenošanai," par pašvaldības elektrifikācijas pieredzi stāsta Mārtiņš Tīdens, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks.

Liels elektrifikācijas potenciāls ir Latvijas centralizētajā siltuma apgādē, kurā šobrīd elektroenerģija teju netiek izmantota. Ņemot vērā, ka 80% Latvijas iedzīvotāju mīt daudzdzīvokļu namos, kuri galvenokārt tiek sildīti, izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmu, šis noteikti ir vēl viens fokusa virziens, kurā attīstīties.

"Uzsākot pirmo veikalu būvniecību Latvijā un Igaunijā, "Lidl" jau sākotnējā stadijā lika pirmos pamatus elektrifikācijai, projektēšanas stadijā ne tikai paredzot vietu veikalu stāvlaukumos, bet arī pielāgojot veikala inženierkomunikācijas nākotnes vajadzībām. Laikam ejot, "Lidl" pielāgojies arī likumdošanas prasībām, kas mums ļaus daudz vieglāk nodrošināt nepieciešamos 20% no kopējā stāvlaukuma elektroauto uzlādes infrastruktūras izbūvei. Šobrīd aktīvi strādājam, lai līdz 2025. gada 1. janvārim aprīkotu visus veikalus ar vismaz vienu 50 kW elektroauto uzlādes staciju, un ceram, ka visas jau līdz šim uzstādītās uzlādes stacijas būs pieejamas mūsu klientiem līdz vasaras beigām," elektrifikācijas pieredzē dalās "Lidl" Būvniecības kvalitātes nodaļas vadītājs Jānis Priede.

Arī mājsaimniecību ikdienā elektroenerģijas patēriņš, visticamāk, pieaugs. Daļēji tādēļ, ka šis resurss ir drošāks, vieglāk pieejams un daudz vienkāršāk automatizējams nekā citi, piemēram, šķelda vai dabasgāze. Jau tagad novērojams, ka privātmāju apsildē arvien vairāk parādās siltumsūkņi, un paredzams, ka nākotnē elektrības pielietojums būs vēl plašāks.

"Kāpēc tieši elektrība, nevis, pieņemsim, dabasgāze vai biokurināmais? Viens aspekts ir elastība un infrastruktūras pieejamība, ko šis resurss sniedz. Taču, ja paskatāmies siltumapgādes kontekstā, tad te jāpiesauc arī Eiropas zaļais kurss – vienalga, cik lielā daudzumā, bet citi resursi rada izmešus. Kādā brīdī parādīsies tā saucamā taksonomija jeb, vienkāršiem vārdiem, šo resursu izmantošana kļūs arvien dārgāka, parādīsies kvotas, vai arī tie tiks aplikti ar nodokļiem," spriež ST eksperts.

Tas nozīmē, ka valstiski būs nepieciešams veidot dažādus atbalsta līmeņus. "Jābūt sinerģijai starp visām iesaistītajām pusēm, lai šos jautājumus virzītu un risinātu. "Sadales tīkla" uzdevums ir nodrošināt infrastruktūru, lai patērētāji elektroenerģiju var saņemt droši un kvalitatīvi," piebilst Millers.

Vērtējot tīkla gatavību elektroenerģijas patēriņa pieaugumam nākotnē, jau šobrīd var redzēt, ka ST atrodas ļoti labā pozīcijā – starp "top" labākajiem tīkla operatoriem Eiropā. Divi svarīgākie aspekti, kas šeit tiek vērtēti, – SAIFI koeficients jeb tas, cik daudz atslēgumu (elektropadeves pārtraukumu) gan plānoto tīkla darbu dēļ, gan arī dažādu avāriju ietekmē klientiem tiek veikts gada griezumā, un SAIDI koeficients – cik minūtes vidēji ildzis atslēgums.

"Tīklā nemitīgi ir jāiegulda, tas ir jāattīsta, un pilnībā bez atslēgumiem to nevar. Daudz tiek strādāts pie tā, lai atslēgumus infrastruktūras uzlabošanai padarītu patērētājiem arvien nemanāmākus un retākus, taču ir arī citi izaicinājumi, piemēram, dabas stihijas," tā uzņēmuma pārstāvis.

Būtisks ir jautājums, vai, pieaugot elektroenerģijas patēriņam, tā kļūs pieejamāka un izdevīgāka. Te jāņem vērā, ka cenas ietekmē divi faktori – pieprasījums un arī piedāvājums. Valstiska līmeņa atbalsts nepieciešams ne tikai saules parku kontekstā, bet arī citu lielās jaudas enerģijas avotu segmentā, kas spētu ģenerēt elektrību pietiekami lielos apjomos. "Cenas varētu samazināties, ja, pieaugot jaudām, pieaugs konkurence," piebilst Millers.

Pavisam droši ir tas, ka elektroenerģija kļūs daudz izdevīgāka, jo pakalpojumi tiek pielāgoti klientu vēlmēm un dzīvesstilam. Jau šobrīd patērētāji var piemērot elektrības patēriņa cenu savām vajadzībām ar dažādiem tarifu plāniem. Arī ikdienā izmantotās iekārtas kļūst gudrākas un efektīvākas.

Ar kādām izmaiņām lietotājiem jārēķinās, kādas ir nākotnes prognozes un kā Latvijā nodrošināt ilgtspēju enerģētikā – uz šiem un citiem jautājumiem atbildes tiks meklētas forumā "AC/DC Tech 2024" 10. maijā plkst. 10.00.