Foto: DELFI

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) kopumā atzinīgi vērtē trešdien, 12. oktobrī, Saeimas komisijā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā, tomēr arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzsver, ka arī mājmācības variantu emocionāli un fiziski vardarbīgiem bērniem nevajadzēja pilnībā noraidīt.

"Delfi" jau rakstīja, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, trešdien, 12. oktobrī, trešajā lasījumā izskatot grozījumus Izglītības likumā, lēma no likumprojekta izņemt pantu, kas paredzēja emocionāli un fiziski vardarbīgus bērnus nošķirt no izglītības ieguves skolā, turpinot izglītoties dzīvesvietā.

Iepriekš pret minēto likuma redakciju iebilda Valsts prezidents Egils Levits, kurš vēstulē par likumprojekta virzību atbildīgajai Saeimas komisijai norādīja, ka tādējādi tiktu traucēta izglītības ieguve, jo mājmācības risinājums šādiem bērniem visdrīzāk būtu praktiski neiespējams. Iebildumus izteica arī vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji, nosūtot vēstuli amatpersonām.

Sarunā ar portālu "Delfi" Vanaga pieļāva, ka varbūt ne visi bija pietiekami iedziļinājušies likumprojektā paredzētajos grozījumos un būtu bijušas nepieciešamas vēl kādas padziļinātas profesionālās diskusijas.

Viņa uzsvēra, ka neviens negrasījās izslēgt skolēnus no skolas, ja ir vardarbība. "Tur bija paredzēta jau preventīva rīcība skolas ietvaros, kur mājmācība tiktu izmantota tikai galējā situācijā, turklāt bija paredzēts, ka skolēnam mājmācība nav vienam pašam vai vecāku uzraudzībā, bet ciešā sadarbībā ar ģimeni vai institūciju, kurā bērns atrodas, ar sociālo dienestu un, ja nepieciešams, ar pašvaldības policiju, kā arī pedagogu uzraudzībā – tiešā sadarbībā ar visām pusēm," viņa teica.

Kā vienmēr, viss atduras pret naudu un cilvēkresursu trūkumu
Inga Vanaga

Nav izslēgts, ka ir noticis kāds pārpratums un nav līdz galam izprasts, kā šīs izmaiņas praktiski dzīvē tiktu īstenotas, min Vanaga.

"Mēs uzskatām, ka, tā kā bija plānots īstenot mājmācību, tad visas iesaistītās puses būtu spiestas, uzsvaru liekot uz vārdu "spiestas", beidzot sadarboties, lai šim skolēnam palīdzētu. Gan psihologs, gan sociālais pedagogs, gan sociālais dienests, gan ģimene, ja nepieciešams, arī pašvaldības policija, gan skolas komanda – šādi tas paredzēts, nevis viņu vienu atstāt, bet tieši pretēji," skaidroja Vanaga.

"Šo lēmumu neatbalstīja un te mēs redzam, ka tikmēr, kamēr netiks izstrādāta jauna kārtība, jauna sistēma, tas prasīs laiku. Kā vienmēr, viss atduras pret naudu un cilvēkresursu trūkumu. Vai kaut kas mainīsies? Laiks rādīs. Tā iecere tiešām nebija nevienu izslēgt, bet tieši pretēji – palīdzēt katram bērnam, kam ir nosliece uz vardarbību, gan arī visiem kopumā radīt drošu vidi skolā," skaidroja LIZDA vadītāja.

Vecākiem būs pienākums informēt par bērna veselības stāvokli, ja tas var ietekmēt mācību procesu vai arī apdraudēt citu veselību un dzīvību
Inga Vanaga

Arodorganizācija kopumā ir gandarīta par trešdien atbalstītajiem grozījumiem Izglītības likumā, jo daļa no LIZDA priekšlikumiem 3. lasījumā Saeimā tiks apstiprināti. Šie priekšlikumi ietver visu pušu atbildības palielināšanu un skolēnu, vecāku, izglītības iestādes darbinieku sadarbošanos.

"Sadzirdot LIZDA lūgumu, atbalstīts ierosinājums par vecāku atbildības palielināšanu, un arī vecākiem būs pienākums informēt par bērna veselības stāvokli, ja tas var ietekmēt mācību procesu vai arī apdraudēt citu veselību un dzīvību," sacīja Vanaga.

Cer, ka likuma spēks palīdzēs

Tāpat Saeimas komisija trešdien lēma papildināt likumu ar pantu, paredzot, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM) un Veselības ministriju (VM) izstrādās informatīvo ziņojumu par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, lai izveidotu attiecīgu atbalsta pasākumu sistēmu izglītojamiem, viņu ģimenēm un pedagogiem.

Grozījumi likumā arī paredz, ka pašvaldībām būs jāsniedz konsultatīva palīdzība bērnu audzināšanā, kā arī jānodrošina atbalsta pasākumi izglītojamajiem un viņu ģimenēm.

Mums bija ļoti svarīgi panākt, lai likums uzliek par pienākumu, palielina atbildību nesamierināties ar vardarbību un to risināt
Inga Vanaga

Komentējot šo punktu, Vanaga norādīja, ka pašvaldības to jau dara, bet, vai pietiekami, tas ir cits jautājums, jo arī pašvaldības saskaras ar resursu trūkumu. Vanaga uzskata, ka problēmas risināšanu var panākt jebkurš, kurš īsteno normatīvos aktus, iekšējās kārtības noteikumus.

"Tāpēc mums bija ļoti svarīgi panākt, lai likums uzliek par pienākumu, palielina atbildību nesamierināties ar vardarbību un to risināt. Līdz šim šo dažādo iekšējās kārtības noteikumu piemērošanā ir gājis visādi un netika darīts pietiekami. LIZDA uzskata, ka ir ļoti vajadzīgs, lai tieši likumā ir palielināta šī atbildība," pauda LIZDA vadītāja.

"Nedrīkst klusēt un ir jāvēršas pret vardarbību, jo, ja ne pašu aktīva darbība, tad ir skaidrs, ka viss turpināsies kā līdz šim. Mēs domājam, ka likumā iekļautā norma tomēr ir spēcīgāka nekā iekšējās kārtības noteikumi un pret augstākstāvošiem normatīvajiem aktiem tomēr tā pietāte ir lielāka," uzsvēra Vanaga.

Nedrīkst klusēt un ir jāvēršas pret vardarbību
Inga Vanaga

Viņa piebilda, ka to, kāds būs rezultāts, rādīs laiks – tad varēs pārliecināties, vai šādi grozījumi ir pietiekami. Ja nē, tad arī būs jāizvērtē, vai gadījumā nav nepieciešams veikt grozījumus, piemēram, Administratīvo pārkāpumu likumā vai Krimināllikumā.

"Te ir jāskatās, kā šīs normas dzīvē darbosies, jo nebija jau mērķis kādu sodīt un palielināt soda apmērus vai Krimināllikumu piemērot. Mūsu priekšlikuma mērķis bija katra atbildības palielināšana. Tad varēs analizēt, vai ar to pietiek, vai jāsper kāds solis tālāk," viņa teica.

Likums paredz, ka minētais ziņojums Ministru kabinetā jāiesniedz līdz 2023. gada 15. februārim.

Tāpat IZM sadarbībā ar LM un VM līdz 2023. gada 14. aprīlim jāiesniedz valdībā ziņojums par iekļaujošās izglītības attīstību pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās izglītības pakāpēs.

Gala lēmums par likuma grozījumiem jāpieņem Saeimai.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!