Šī brīža prioritāte ir ieguldīt pieejamos līdzekļus tā, lai ekonomikas transformācija, kas ir iezīmēta valdības deklarācijā, tiešām varētu notikt atbilstoši deklarācijā atrunātajiem principiem, pēc ārkārtas Ministru kabineta sēdes ceturtdien pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ministru kabinets ceturtdien, 22. decembrī, ārkārtas sēdē skatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomiskās prognozes un uzklausīja ziņojumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2023., 2024. un 2025. gadam.
Ministrijas un neatkarīgās iestādes 2023. gada budžetā prioritāriem pasākumiem papildus vēlas 2,23 miljardus eiro, lai gan nākamā gada fiskālā telpa jeb līdzekļi papildus pasākumu finansēšanai ir 215,1 miljons eiro.
Premjers pēc sēdes medijiem skaidroja, ka valdība vienojusies par deklarāciju, kurā tā apņēmusies veicināt plašu ekonomikas transformāciju. Līdz ar to budžetu plānots veidot, liekot uzsvaru piecās jomās: iekšējā un ārējā drošība, izglītība un pētniecība, enerģētika, uzņēmumu konkurētspēja un dzīves kvalitāte.
Drošības ziņā, Kariņa skatījumā, jānodrošina, ka aizsardzības nozarei ir finansējums, lai palielinātu karavīru skaitu, ieviestu valsts aizsardzības dienestu un iegados bruņojumu. Līdzīgi būtu arī jāskatās, ka nauda tiek atvēlēta iekšlietu struktūru stiprināšanai, kā arī izglītības un īpaši zinātniskās pētniecības attīstībai, kas ļautu arī veicināt konkurētspēju.
Politiķis atzina, ka skaitliskais pieprasījums šobrīd desmitkārši pārsniedz pieejamos līdzekļus, taču Kariņš ir pārliecināts, ka ar šo izaicinājumu valdība tiks galā, turklāt šāds apmērs, pēc viņa paustā, arī nav nekas ārkārtējs, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi.
Lai iedzīvinātu deklarācijā paustos principus, turpmāk plānots turpināt sarunas par veicamajiem darbiem. Janvāra pirmajā nedēļā paredzēts atkal sēsties pie galda, savukārt Finanšu ministrija jau būs apkopojusi līdzšinējo redzējumu.
Turpretim runājot par ekonomikas rādītājiem, Kariņš aicināja ņemt vērā, ka šobrīd ietekmi uz valstu ekonomikām ir atstājusi Krievijas agresija Ukrainā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) izteicās par jaunākajiem ekonomikas rādītājiem, norādot, ka kopumā budžeta veidošana šogad norit savādāk nekā līdz šim. Viņaprāt, galvenais atslēgas vārds, kas šobrīd raksturo šo procesu ir nenoteiktība, kas saglabāsies arī tuvākajā nākotnē.
Arī finanšu ministrs akcentēja Krievijas agresijas Ukrainā ietekmi uz ekonomikas rādītājiem, kuru vidū viņš izcēla inflāciju, kas šogad sasniegs 17,3% jeb augstāko apmēru, kāda līdz šim bijis.
Tomēr prognozes uzrāda, ka otrajā pusgadā situācija varētu uzlaboties, un nākamgad inflācija varētu kristies līdz 8%, sacīja ministrs.
Vienlaikus valdība, kā norādīja ministrs, "saglabā tiesības un vēlmi uz atbalsta pasākumiem". Šogad tie bijuši 2,5 miljardu eiro apmērā jeb gandrīz 6,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt nākamgad iezīmēti 744 miljoni eiro atbalsts, kur ietilpst gan atbalsts Ukrainai, gan energoatbalsts.
Kā ziņots, ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi prioritāro pasākumu īstenošanai 2023. gadam kopā veido 2,23 miljardus eiro, 2024. gadam – 2,99 miljardus eiro un 2025. gadam – 3,04 miljardus eiro.
Tajā pašā laikā no FM aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, izriet, ka fiskālā telpa jaunām politikas prioritātēm 2023. gadā ir 215,1 miljons eiro, 2024. gadā – 444,2 miljoni eiro un 2025. gadā – 408 miljoni eiro.
Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada decembra sākumā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2022. gadā pieaugs par 1,6%, bet 2023. gadā samazināsies par 0,6%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā būs 17,3% un 2023. gadā – 8,5%.
Vidējā termiņā atkal gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3%, kamēr patēriņa cenu pieaugums līdz 2025. gadam stabilizēsies 2% līmenī.
Aktualizētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadam tiek novērtēts 5% no IKP apmērā, kas ir par diviem procentpunktiem zemāks nekā prognozēts iepriekš, pateicoties virsplāna nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem augstas inflācijas un darba samaksas fonda pieauguma rezultātā. Tāpat zemāki nekā plānots šogad tiek prognozēti izdevumi energoatbalsta pasākumiem, ņemot vērā iesniegumus par pieteiktajām atbalsta izmaksām līdz decembra vidum un sagaidāmo apmēru gada nogalē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
