Ģimenes ārstu prakšu papildu darbinieka apmaksas jautājumā nākamajam gadam Veselības ministrija (VM) turpina meklēt risinājumu, portālam "Delfi" sacīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Viņš uzsvēra, ka ministrija apzinās, "cik svarīgi un nozīmīgi šis ir primārās veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes veicināšanā mūsu iedzīvotājiem".
Neziņas pilni ir arī ģimenes ārsti, kas līdz šim šādu palīgu savās praksēs ir izmantojuši.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka otrdien, 20. decembrī, Ministru kabineta sēdē valdība apstiprināja Covid-19 izplatības mazināšanas pasākumus, ko paredzēts turpināt 2023. gadā.
Nākamajā gadā tiks turpināta valsts apmaksāta testēšana Covid-19 noteikšanai, medicīniskā rehabilitācija un dinamiskā novērošana pēc Covid-19 pārslimošanas.
Tāpat tiks turpināts atbalsts epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ambulatorajās ārstniecības iestādēs, nodrošinot individuālās aizsardzības līdzekļu apmaksu caur tarifu.
Ģimenes ārsta prakses papildu palīga turpmākas finansēšanas jautājuma šajā sarakstā nebija.
Iepriekš jau ziņots, ka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) mudināja arī turpmāk finansēt šo papildu darbinieku, jo tas būtiski atvieglo ģimenes ārsta darbu.
LLĢĀA apgalvo, ka piesaistīto un apmācīto darbinieku atlaišana un aizplūšana no valsts medicīnas sektora radītu būtiskus riskus prakses darba organizācijai, ietekmētu attālināto pakalpojumu pieejamību un saziņu ar praksēm, raisītu primārās veselības aprūpes kapacitātes regresu, būtiski ietekmētu noteiktu pakalpojumu aptveres, piemēram, onkoloģisko saslimšanu skrīningu un vakcināciju.
Atvēlot finansējumu no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem", iepriekš tika radīta iespēja, kā papildu darbinieku piesaistīt gan ārstniecības personas, gan arī personas bez medicīniskās izglītības. Termiņš ir spēkā līdz šā gada 31. decembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
