Foto: Shutterstock
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien atbalstīja grozījumus vairākos likumos, kas paredz paplašināt valsts noslēpumā ietveramo informāciju, tādējādi to padarot nepieejamu plašākai publikai. Ar lēmumprojekta virzības steigu nav apmierināta Latvijas žurnālistu asociācija (LŽA), kas lūdz vairāk laika diskusijām.

Komisijas deputāti otrdien skatīja izmaiņas divos likumprojektos – Informācijas atklātības likumā un grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu" –, kas paredz mainīt informācijas pieejamību – informāciju "dienesta vajadzībām" izslēgt no Informācijas atklātības likuma, tādējādi to padarot nepieejamu plašākai sabiedrībai.

Nepieciešamību grozījumus vērtēt plašāk un pieaicināt NVO komisijas sēdes laikā aicināja partijas "Progresīvie" deputāts Atis Švinka, taču viņa iecere netika atbalstīta.

Sēdes beigās arī Ainars Latkovskis (JV), lai gan pats atbalstīja grozījumus, pauda, ka daļai sabiedrības, piemēram, NVO varētu nebūt skaidra grozījumu būtība. Viņš sacīja, ka steidzamības dēļ sanācis "nogriezt" šo sabiedrības daļu, uz ko LPV deputāts Edmunds Zivtiņš atbildēja: "Kāda nevalstiskām organizācijām darīšana gar valsts noslēpumu?"

Steigā pieņem bez diskusijas

Sašutumu par radušos situāciju sēdē pauda "de facto" žurnālists un LŽA valdes loceklis Ivo Leitāns. Viņš sacīja, ka šādu grozījumu skatīšanā būtu jābūt pieaicinātām dažādām nevalstiskajām organizācijām, piemēram, "Delnai" vai LŽA.

"Es saprotu, ka pieņemts ar steidzamību un galīgajā lasījumā, bet tas, ka netika paaicināti, informēti un aicināti paust viedokli LŽA pārstāvji, neliekas pareizi. Arī Tieslietu ministrija netika aicināta, bet pati faktiski uzprasījās un atnāca. Tas, ka šis projekts ir steidzamībā uz rītdienu un nav bijušas diskusijas – es nesaku, ka šie likuma grozījumi ir slikti, bet tas, ka tādā steigā tos pieņēma bez diskusijas," sacīja žurnālists.

"Ņemot vērā, ka šī diskusija sākās jau 2017. gadā, viss diezgan ilgi notiek, un pēkšņi 23. martā likumprojekts ir iesniegts un jūs to gribat pieņemt jau rīt. [...] mēs aicinātu atcelt šo steidzamību," pauda Leitāns, uzsverot, ka "nav bijušas iespējas diskutēt un pilnvērtīgi saprast, iepazīties un vērtēt, vai šis ir vienīgais veids, vai definīcija "dienesta vajadzībām" nav pārāk plaša."

Komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) atbildēja, ka Nacionālā drošības komisija lūdza steidzamību. "Man liekas, ka pagājušajā ceturtdienā dokuments jau publicēts mājaslapā. Man Nacionālā drošības komisija lūdza komisijā izskatīt šo likumprojektu. Kāds man pamats neticēt šādam [steidzamības] uzstādījumam?" retoriski vaicāja deputāts.

Vaicāts, kādēļ neaicināja NVO un citus pārstāvjus, viņš atbildēja, ka "sēde ir atklāta, jūs taču varat pieteikties un nākt, nav nekādu ierobežojumu. Jūs arī atnācāt neaicināts."

Likumprojekts ir Satversmes aizsardzības biroja, Valsts drošības dienesta un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta iniciatīva. Kā vēstīts likumprojekta pamatojumā, vadoties no šā brīža ģeopolitiskās situācijas, ir steidzami nepieciešams uzlabot un precizēt normatīvo regulējumu informācijas aizsardzības jomā un grozījumu galvenais mērķis ir radīt skaidru regulējumu un drošības prasības informācijai dienesta vajadzībām.

Tomēr ar likumprojekta steigu un veidu, kādā tie skatīti, nav apmierināti vairāki sabiedrisko organizāciju pārstāvji, savu viedokli paužot tviterī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!