Mīlestību, ticību labajam, gaismu, enerģiju un dzīvessparu – to tviterī Lieldienās novēlējuši Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
"Lai šajās svētku dienās jūsu mājas piepilda mīlestība, prieks un ticība labajam," vēlot priecīgas Lieldienas rakstījis Levits.
Savukārt Smiltēns īpaši izveidotu video vēstījumu pavadījis ar vēlējumu, rakstot: "Sveicam Jūs Lieldienās! Laikā, kad gan daba, gan mūsu sirdis tiecas uz gaismu un atdzimšanu. Lai tie mums ir priecīgas kopābūšanas un ģimenes un tuvu cilvēku vienojošu tradīciju svētki! Priecīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus!".
Kariņš atzīmējis: "Pavasaris dabā nes gaismu un spēku augt, plaukt un zaļot. Lai arī mūsos vairojas enerģija un dzīvesspars! Lai gaismas un prieka piepildītas Lieldienas ikvienam!".
Kā ziņots, Rietumu kristīgā baznīca šodien svin Lieldienas – Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus.
Lieldienas ir baznīcas liturģiskās dzīves kulminācija, jo tieši Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kurā sakņojas kristīgās baznīcas ticība, tas ir notikums, kas dāvā mūžīgās dzīvības cerību.
Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības. Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par "Kunga dienu".
LETA atgādina, ka teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325. gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.
Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525. gadā Dionisijs Eksigijs 21. martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20. vai 21. martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.
800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582. gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.
Latviešu folklorā rodamas daudz un dažādas tradīcijas, ieražas un ticējumi par to, kas jādara Lieldienās, lai labi satiktu ar kaimiņiem un lai mājās valdītu labklājība un pārticība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
