Levita reitings ilgstoši ir vēsturiski zemākais no Latvijas prezidentu reitingiem  (99)

"Delfi" jau ziņoja, ka Levits būtu gatavs atkārtoti kandidēt uz šo augsto amatu, trešdien, 19. aprīlī, viņš paziņoja preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV). Levits atzina, ka prezidenta ievēlēšanā nav pieļaujama situācija, kad izšķirošu lomu spēlē prokremliskās partijas, jo tas būtu bīstams signāls gan sabiedrībai, gan valsts sabiedrotajiem.

"Tādēļ es šajā situācijā būtu gatavs kandidēt uz Valsts prezidenta amatu," uzsvēra Levits un aicināja koalīciju būt vienotai un atbildīgai šajā jautājumā.

Valsts prezidenta darbības novērtējuma mērījumus SKDS veic kopš 1996. gada. Levita reitings šā gada pirmajos mēnešos ir nedaudz uzlabojies, taču kopumā tas ir negatīvs kopš 2020. gada novembra, raksta "lsm.lv". Tas nozīmē, ka viņa darbību negatīvi vērtējošo respondentu skaits pastāvīgi pārsniedz to respondentu skaitu, kas esošā Valsts prezidenta darbību novērtē pozitīvi, norāda sabiedriskais medijs.

Tiesa gan, datos, kurus raidījums "Kas notiek Latvijā?" saņēma no SKDS, redzams, ka Nacionālās apvienības (NA) un "Jaunās Vienotības" (JV) vēlētāji Levita darbību pārsvarā vērtē pozitīvi. To respondentu vidū, kas šā gada martā būtu gatavi balsot par JV, Levita reitings ir 37,4, savukārt NA atbalstītāju vidū tas ir 1,3.

Dati: "Kas notiek Latvijā?"/ SKDS.

Proti, šā gada martā Levita darbību drīzāk pozitīvi vērtēja 41% NA vēlētāju, bet vēl 6% to vērtēja ļoti pozitīvi. Tikmēr drīzāk negatīvi Valsts prezidenta darbību vērtēja 33% NA vēlētāju, bet 12% to vērtēja ļoti negatīvi, ziņo "lsm.lv".

Trešā Krišjāņa Kariņa valdību veidojošā politiskā spēka "Apvienotā saraksta" atbalstītāju vidū Levita darbību drīzāk pozitīvi novērtējuši 22% respondentu, 35% to vērtējuši kā drīzāk negatīvi, bet 40% to vērtē ļoti negatīvi. Ļoti pozitīvu un drīzāk pozitīvu vērtējumu Levita darbībai pauduši arī 14. Saeimā nepārstāvētās partijas "Konservatīvie" atbalstītāji, tādēļ viņu vidū Levita reitings ir 25. Pārējo politisko spēku – gan 14. Saeimā pārstāvēto, gan ārpusparlamenta partiju – atbalstītāju vidū Levita reitings ir ar mīnusa zīmi, raksta "lsm.lv".

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka uzņēmējs Uldis Pīlēns būs "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts.

Bez AS skaidru atbalstu Pīlēna kandidatūrai nav paudis neviens Saeimā pārstāvētais politiskais spēks, tomēr opozīcijas politiķi Aleksejs Rosļikovs (S!) un Ainārs Šlesers (LPV) iepriekš raidījumā "Spried ar Delfi" veltīja Pīlēnam atzinīgus vārdus, piebilstot, ka viņa kandidatūras izvirzīšanas gadījumā varētu nopietni izvērtēt.

"Man aiz muguras ir 35 gadi uzņēmējdarbībā, pēc profesijas esmu arhitekts, un, lai tiktu skaidrībā ar šo ļoti lielo uzticības līmeni, ko Apvienotā saraksta deputāti man ir devuši, ir nepieciešams laiks. Lai saprastu, vai esmu gatavs nest šādu atbildību, lai pārrunātu ar ģimeni un lai sāktu kārtot lietas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, jo potenciāls Valsts prezidenta amats nav saistāms ar uzņēmējdarbību," paudis Pīlēns, liecina LETA arhīvs.

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks šā gada 31. maijā.

Saeimas deputāti par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu un kuram nav citas valsts pilsonības.

Plānots, ka no 9. līdz 13. maijam notiks Valsts prezidenta amata kandidatūru pieteikšana.

Līdz šim no politiķu puses šim augstajam amatam izvirzīti uzņēmējs Uldis Pīlēns un esošais Valsts prezidents Levits.