Kā ziņots, pirmdien, 24. aprīlī, vizītē Latvijā ieradies Igaunijas prezidents Alars Kariss, kurš tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Abu prezidentu kopīgā preses konferencē žurnālisti vaicāja Levita un Karisa viedokli par Ķīnas vēstnieka Francijā Lu Šaje piektdien intervijā Francijas telekanāla LCI ēterā sacīto, ka valstīm, kas radušās PSRS sabrukuma rezultātā, "nav faktiska statusa starptautiskajās tiesībās".
Levits uzsvēra, ka Ķīnas vēstnieka Francijā paustais neatspoguļo Ķīnas oficiālo pozīciju. Viņš norādīja uz Ķīnas Ārlietu ministrijas pirmdien uzsvērto, ka Ķīna ciena visu valstu suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti un atbalsta ANO Statūtu mērķus un principus.
"Es nepievērstu uzmanību viena vēstnieka nelaimīgiem izteikumiem, jo tie neatspoguļo Ķīnas oficiālo nostāju," uzsvēra Levits.
Kariss piekrita Latvijas prezidenta paustajam un atgādināja, ka nedz Igaunija, nedz Latvija nekad nav ietilpušas Padomju Savienībā, tāpēc viņš Ķīnas vēstnieka Francijā paziņojumu neattiecina uz Latviju un Igauniju.
Pēc abu valstu prezidentu kopīgās preses konferences, Igaunijas prezidents Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV).
Bija plānota arī Karisa tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi (PP) un "Rail Baltica" būvlaukuma apmeklējums.
Otrdien, 25. aprīlī, Latvijas un Igaunijas prezidenti piedalās Igaunijas biznesa foruma "From Connectivity to Entrepreneurial Creativity" atklāšanas diskusijā. Vēlāk Kariss apmeklēs Ādažu militāro bāzi un tiksies ar igauņu karavīriem.
Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) tiksies ar Igaunijas prezidentu trešdien, 26. aprīlī. Plānots, ka Kariss uzrunās Saeimas deputātus.
Tajā pašā dienā Latvijas un Igaunijas prezidenti apmeklēs Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un Rubenes Evaņģēliski luterisko baznīcu, kur piedalīsies arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") ar dzīvesbiedri.
Tāpat Latvijas un Igaunijas prezidenti noliks ziedus pie piemiņas plāksnes Vīlandes Skolnieku rotas kareivim Viktoram Andersonam, kurš 1919. gada maijā krita kaujā ar Sarkano armiju par Valmieras atbrīvošanu.
Kariss Igaunijas prezidenta amata pienākumus sāka pildīt 2021. gada oktobrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
