Foto: LETA

Partijas "Jaunā Vienotība" (JV) spices tikšanās ar "Progresīvo" un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem vēl dienu pirms oficiālās ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) nominēšanas prezidenta amatam ir pamatīgi satraukušas tagadējos premjera partijas partnerus, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Lai gan Nacionālā (NA) apvienība un jo sevišķi Apvienotais saraksts (AS) mudina prezidenta vēlēšanu iznākumu nesaistīt ar valdības stabilitāti, vienlaikus abas partijas klāsta par savu gatavību strādāt opozīcijā, ja notiks mēģinājumi koalīcijā veikt kādas izmaiņas.

LTV rīcībā esoša informācija liecina, ka trešdienas, 10. maija, vakarā tūlīt pēc Ārlietu ministrijas darba laika beigām šajā Krišjāņa Valdemāra ielas namā notika kāda tikšanās, par kuru jau pusotru nedēļu virmo kaislības Latvijas politikas kuluāros. JV pārstāvēja namatēvs, ārlietu ministrs Rinkēvičs, kurš tobrīd oficiāli vēl nebija Valsts prezidenta amata kandidāts, premjers Krišjānis Kariņš un viens no Saeimas frakcijas politiskajiem smagsvariem, pieredzējušais Jānis Reirs. No partijas "Progresīvie" uz tikšanos ieradās Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens, Saeimas deputāts un partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs, kā arī Rīgas domes frakcijas priekšsēdis Mārtiņš Kossovičs. Savukārt ZZS pārstāvēja apvienības valdes priekšsēdētājs un Saeimas sekretārs Armands Krauze, Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis un deputāts ar lielu pieredzi arī valdības darbā Uldis Augulis.

Tieši 10. maija vakarā Valsts prezidents Egils Levits publiski paziņoja, ka 31. maijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās nepiedalīsies. Par šo savu soli viņš personīgi paziņoja arī NA vadītājam Raivim Dzintaram, jo iepriekš partija bija apņēmusies iesniegt Levita kandidatūru un mutiski bija saņēmusi viņa piekrišanu.

Lai gan JV apgalvo, ka Rinkēviča kandidatūru steigā virzīja, jo Levits no sacīkstes izstājās, Dzintars to sauc par pasakām: "Tas, ka JV jau sen strādā pie cita scenārija un tai skaitā pie scenārija ar citu koalīcijas modeli – tas ir cēlonis tam, ka Egils Levits ir atteicies, nevis otrādāk. (..) Es nezinu par to, vai ir bijusi viena tikšanās vai vairākas. Es pieļauju, ka tā komunikācija ir bijusi ilgstoša un tas pasākums ir gatavots vēl tajā laikā, kad JV pauda atbalstu arī Egilam Levitam kā kandidātam. Bet tas, kas Nacionālajai apvienībai šķiet ļoti būtisks jautājums – vai tiešām JV būs gatava maksāt cenu: (ZZS premjera kandidāta Aivara) Lemberga partijas un "Progresīvo" atrašanās valdībā. Tehnikas jautājums, vai tas notiek pirms 31. datuma vai nedēļu pēc, vai mēnesi, vai pusgadu pēc. Bet – vai šādu cenu JV ir gatava maksāt?"
Dzintars sarunā ar "de facto" uzsver, ka viņaprāt tā ir spēlēšanās ar valsts drošības interesēm.

Nacionālā apvienība jau ir aptaujājusi savus biedrus, kuri esot gatavi tam, ka šādā situācijā partija nonāktu opozīcijā, vienlaikus Dzintars pauž cerību, ka sarunas ar opozīciju varētu būt vien blefa elements no JV puses vai arī, ka premjera partija tomēr varētu šādu Dzintara skatījumā avantūrisku soli nespert.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) uz jautājumiem gan par tikšanos Ārlietu ministrijā un tajā runāto, gan par to, kā prezidenta vēlēšanu rezultāts varētu ietekmēt koalīciju, atbild izvairīgi: "Es centos trīs nedēļas pēc kārtas pārliecināt koalīcijas kolēģus ņemt vērā, ka ir divi kandidāti, kuri atbalstu ir guvuši no koalīcijas partneriem. [..] mums vajadzētu nopietni apsēsties pie galda un meklēt risinājumu, kā mēs varētu vienoties. Mani partneri man šo iespēju atteica, viņiem tas neinteresēja. Starplaikā Levits ir atsaucis kandidatūru, mēs esam izvirzījuši savējo. [..] Es centos panākt šo vienoto pieeju – tas neizdevās. Tātad es esmu spiests rīkoties atbilstoši – pašam savs kandidāts un, ja drīkst teikt, man ir nedaudz spēcīgāks."

"Progresīvo" pārstāvis Šuvajevs "de facto" atzina, ka sanāksme šādā formātā ir notikusi, tomēr apgalvo, ka partijas mērķis tajā esot bijis mēģināt pārliecināt divas lielas Saeimas frakcijas atbalstīt viņu virzīto kandidāti Elīnu Pinto. Sapulces vietu un sastāvu Šuvajevs nevarot izskaidrot, jo aicinātāji bija citi. Savukārt to, vai notikušas sarunas par ciešāku trīs partiju sadarbību, "Progresīvo" līderis nevēlas apstiprināt: "Mēs izvairījāmies no jebkādām spekulācijām, it īpaši ņemot vērā, ka šādā it īpaši šajā brīdī, kad mēs redzam to kandidātu klāstu un mēs redzam, ka esošā koalīcija ir pietiekami disfunkcionāla un ka tie scenāriji, kas varētu būt, ir ļoti daudz un dažādi, mēs, protams, no savas puses atturamies no jebkādām šāda veida spekulācijām."

Šuvajeva kolēģis Saeimas Budžeta komisijā Jānis Reirs "de facto" atklāja, ka viņu piedalīties sanāksmē palūdzis JV frakcijas vadītājs Ainārs Latkovskis. Sarunas mērķis it kā esot bijis pārliecināt nobalsot par esošā prezidenta otru termiņu "Progresīvos", kas jau iepriekš bija paziņojuši par apņēmību virzīt savu kandidātu, un "zaļzemniekus", kas jau sen pauda kategorisku noliegumu Levita pārvēlēšanai.

"Tajā trešdienā mēs runājām par atbalstu... par atbalstu esošajam prezidentam. Tika vākta informācija, jo mēs saprotam, ka koalīcijā nebija atbalsts esošajam prezidentam, un mēs tad arī gribējām zināt, kā tad ir citās politiskajās partijās," 10. maija notikumus sarunā ar "de facto" mēģina atminēties Reirs. Uz jautājumu, vai tādā gadījumā sanāk, ka Levits paziņoja, ka nekandidēs, brīdī, kad JV vāc viņam balsis, Reirs atbild: "Nu es jums nevaru pateikt to laika grafiku, jo pagājušā nedēļa bija ļoti intensīva."

Savukārt ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze "de facto" uzsver, ka konkrētas sarunas komentēt negrib, bet uz jautājumu, vai ar citiem spēkiem ir apsprieduši to, kādas sekas būtu prezidenta ievēlēšanai, viņš atbild, kā pats uzsver, vien "teorētiski": "Mēs par to nerunājam konkrēti. Taču mums ir svarīgi zināt - ja gadījumā Latvijā ir kaut kādas pārmaiņas, tad vai prezidents ir tas, kas var nodrošināt nākotnē to, lai ir stabils valdības un Saeimas darbs, lai netiek, piemēram, norauti kvorumi Saeimas sēdēs, lai veidojas plašs atbalsts valdībai."

"de facto" rīcībā esošā informācija gan kā visai ticamu ļauj izvirzīt versiju, ka jau 10. maija vakarā JV un divu opozīcijas partiju politiķi sprieduši par to, kas notiktu situācijā, ja šīs trīs frakcijas, kurām kopā ir 52 balsis Saeimā, ievēlētu prezidentu – visticamāk, Rinkēviču. Nav izslēgts, ka tādā gadījumā jaunas koalīcijas veidošana notiktu strauji – jau tuvākajās nedēļās pēc prezidenta vēlēšanām. NA šādā salikumā paliktu aiz valdības kuģa borta, savukārt no AS tiktu piesaistīta daļa, jo tas līdzētu nodrošināt stabilāku vairākumu. Iepriekšējā Saeimā līdzīgā veidā tika nodrošināta valdības pastāvēšana arī pēc partijas "KPV LV" izmešanas no koalīcijas, jo daļu no tās deputātiem absorbēja citas partijas – galvenokārt JV.

Versijai, ka Ārlietu ministrijā notikušajā sarunā runāts arī par iespējamas jaunas valdības darbiem, ticamību piešķir arī "Progresīvo" frakcijas vadītāja Kaspara Briškena paustais. Viņš apgalvo, ka gan ar JV, gan ar ZZS partijai sakrīt viedoklis par to, ka pašreizējā koalīcija Latviju nevirzot uz priekšu. "Mēs, protams, redzam, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā mēs nevaram runāt par nekādām novirzēm no mūsu ģeopolitiskā kursa, bet attiecībā uz ekonomikas politiku, industriālo politiku, attiecībā uz vardarbības mazināšanu sabiedrībā, uz cīņu pret nevienlīdzību, cīņu par tiesiskumu, par labāku pārvaldību kapitālsabiedrībās, tai skaitā neieceļot ostu valdēs vai valsts kapitālsabiedrībās politiskus ielikteņus, tai skaitā runājot par to, kā kapitālsabiedrības var efektīvāk pārvaldīt, piemēram, emitējot vai nu obligācijas vai nu akciju mazākuma paketes arī biržā, lai tādējādi dotu arī tādu impulsu kapitāla tirgus attīstībai – visi šie jautājumi ir nostrēguši," uzskaita Briškens.

AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars šonedēļ vairākkārt apgalvoja, ka politiskais spēks "neuzmetīšot lūpu", ja tā dibinātājs Uldis Pīlēns nekļūs par Valsts prezidentu, un aicināja arī JV nesaistīt prezidenta vēlēšanu iznākumu ar koalīcijas stabilitāti. Viņš arī piebalso AS līdzpriekšsēdētāja, Saeimas spīkera Edvarda Smiltēna paustajam, ka tirgošanās par prezidenta ievēlēšanu esot pretrunā Satversmes garam.

Tavars arī apstiprina, ka jau esot bijuši jūtami mēģinājumi pārvilināt AS frakcijas deputātus: "Jā, man ir tādi signāli, es varbūt neatklāšu tos visus niansēs."

Līdzīgi kā NA līderis Dzintars, arī AS pārstāvji gan publiski, gan kuluāros apgalvo: jaunā koalīcija JV būšot jāsaskaņo ar Ventspils domnieku un partijas "Latvijai un Ventspilij" līderi Aivaru Lembergu, kurš bija "zaļzemnieku" premjera amata kandidāts par spīti tam, ka joprojām ir iekļauts ASV sankciju sarakstā.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Valainis šādas runas skaidro ar koalīcijas partiju satraukumu par savām pozīcijām: "Panika ir vērojama, un man šķiet, ka tās ir vairāk bailes no politiskās konkurences, kas vairākos politiskajos spēkos ir iezīmējušās. Šis ir jautājums par Valsts prezidentu, kur partijām jāspēj pozicionēties."

Pats ārlietu ministrs un nu jau oficiālais prezidenta amata kandidāts Rinkēvičs šonedēļ satiekams nebija, jo bija Islandē, kur Latvija uz pusgadu pārņēma Eiropas Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Tieši šīs starpvalstu organizācijas izstrādātā Stambulas konvencija par vardarbības pret sievietēm novēršanu pēdējā laikā regulāri ir būtisks domstarpību avots starp JV, kas gribētu pirms septiņiem gadiem parakstīto konvenciju ratificēt, un abām pārējām koalīcijas partijām, kas pret to iebilst.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!