Šobrīd valsts nav izveidojusi sistēmu, kura pasargātu sievieti, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Viņš sacīja, ka ceturtdien parlaments lems par sodu palielināšanu, kā arī atgādināja – par sodu runājam, kad noziegums ir pastrādāts.
Stukāns atzina, ka jau iepriekš norādījis, ka ir jāizveido iespējas sievieti pasargāt, aizstāvēt, jau pirms noticis noziegums, pirms parādās draudi vai sieviete vēršas kādā institūcijā. Šobrīd tiek par to runāts, bet konkrēti priekšlikumi vēl par to nav noformulēti, viņš teica.
"Ja mēs runājam kaut vai par sievietes iesniegumu saistībā ar aizsardzību. Diemžēl arī uz šodienu nav paredzētas policijai iespējas procesuāli piemērot aizsardzību, jo šis pāridarījums – draudēšana, atzīta par kriminālpārkāpumu nevis noziegumu. Ja turpmāk tā tiks atzīta par noziegumu, tad šis aizsardzības līdzekli varēs piemērot," teica ģenerālprokurors.
Pēc viņa teiktā, valstij ir jānodrošina palīdzība gan vienai, gan otrai pusei. "Būtu labi ar to, kurš visu laiku draud, kādam speciālistam izrunāties, lai pateiktu, ko mēs no viņa varam gaidīt, un ieteikumus, ko viņam piedāvāt, lai viņš to pārtrauktu vai izskaidrot, lai viņš to nedarītu," teica ģenerālprokurors. Viņa skatījumā, ir arī jāstrādā, lai novērstu iespējamo noziegumu.
"Sabiedrībai ir jāsaprot, ka gadījumu, kur ir šī draudēšana, nav maz. Nu labi, šobrīd sabiedrība to visu asi saasināja, bet katrai ģimenei pielikt policijas patruļu arī nevarēs," viņš atzina.
"Tāpēc steidzami jāmeklē risinājumi – jāpalielina policiju skaits, jāmeklē cilvēki, kuru nav, un šādi jāmēģina arī fiziski aizsargāt cietušos," intervijā teica ģenerālprokurors.
Ja valsts nevar nodrošināt un piesaistīt policijā darbiniekus, tad varbūt valstij būtu jāslēdz līgumi ar privātām apsardzes firmām, un tad noteiktos gadījumos slēgt līgumus, apmaksāt tos no valsts līdzekļiem, lai apsargā šos cietušos, par savu priekšlikumu un iespējamo risinājumu intervijā teica Stukāns.
Jau rakstīts, ka Stukāns intervijā žurnālā "Ieva" kritizēja cietušās pusi, pārmetot, ka Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokāte neesot gana aktīvi meklējusi sievietes aizsardzības iespējas un vērsusies pie viņa.
Kritiku par Stukāna izteikumiem paudusi advokatūra, bet tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) portālam "Delfi" uzsvēra, ka jebkuras augstas valsts amatpersonas komunikācija par smagu noziegumu, vainojot upuri, upura advokātu vai kādu citu, nav nedz ētiska, nedz tiesiska. Tieslietu padome šo jautājumu paredzējusi izskatīt šonedēļ. Stukāns sabiedrībai jau atvainojies.
"Delfi" vēstīja, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Leons Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022. gada 18. februārī pie iepirkšanās centra "Sēlija". Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.
Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi – viņa rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču "tas neko nedeva". Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka "viens nepareizs solis, un viss būs pagalam", proti, ka viņa var būt nākamais upuris.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Pārbaudi veic arī prokuratūra.
Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.
