Kapteiņa izlaušanās un čekas atriebība. Rīdzinieka bēgšana no PSRS, kas sašķēla ģimeni

1983. gadā Londonā klajā nāca bijušā rīdzinieka Vladila Lisenko grāmata "Noziegums pret pasauli: krievu jūras kapteiņa memuāri." Tajā pašā laikā Rīgā, Valsts drošības komitejā glabājās divtik biezāks un lielāks sējums – krimināllieta par Lisenko bēgšanu uz Zviedriju. Viņš bija viens no retajiem Latvijas PSR tirdzniecības flotes jūrniekiem, kuram izdevās aizbēgt uz Rietumiem. Turklāt bēglis bija augsta ranga virsnieks, nevis vienkāršs matrozis. Lisenko, jau būdams Zviedrijā, pielika visas pūles, lai parādītu padomju zvejas flotes noziedzīgās metodes, un šīs atklāsmes lika pamatīgi nervozēt tālaika varai.

Portāls "Delfi", izmantojot gan Lisenko atmiņas, gan viņa krimināllietas materiālus, stāsta, kā padomju jūrnieks nonāca līdz bēgšanai un kādu traģēdiju tas sagādāja viņa ģimenei.

"Mani sauc Vladils Kirillovičs Lisenko. Esmu dzimis Vladivostokā 1926. gadā krievu strādnieku ģimenē," savā atmiņu grāmatā raksta jūrnieks. 1941. gadā, kad Lisenko bija 15 gadu vecs, viņu nosūtīja strādāt padomju tirdzniecības flotē, jo tur trūka jūrnieku – tie bija iesaukti dienēt uz kara kuģiem. Līdz pat 1945. gadam Lisenko strādāja uz kuģiem, kas veda preces no ASV uz Padomju Savienību, pārsvarā militāro palīdzību. Kara laikā Lisenko izdevās braukt arī uz ASV būvētiem kuģiem, kas atstāja neizdzēšamu iespaidu, jo, salīdzinot ar padomju floti, ASV kuģi bija krietni ērtāki un ātrāki