Rēzeknes pašvaldības budžeta problēmas apzinās arī domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševics ("Kopā Latvijai"), kurš intervijā sabiedriskajiem medijiem lakoniski sacīja, ka situācija ir sarežģīta, bet savu vai domes atbildību tajā nesaskata, ceturtdienas, 27. jūlija, vakarā vēsta LTV raidījums "Panorāma".
Pašvaldībai ir lielas ilgtermiņa saistības, un nu to atzina arī mērs, kurš vaino pieaugušos kredītprocentus.
Kā LTV sacīja Bartaševičs, ziņojums par budžeta stāvokli nodots deputātiem jau iepriekšējā mēnesī, dodot iespēju ar to iepazīties, un saprast, ka ir problēmas, kuras vajag risināt.
"Jebkurā gadījumā mēs piekrītam, ka ir problēmas, ka ir atsevišķi tēriņi, kas varbūt arī nebūtu veikti, ja mēs zinātu tālāko situāciju [kredītprocentu pieaugumu], jo, piemēram, šī gada problēmas bija ieguldītas "pa lielam" vai uzsāktas trīs gadus atpakaļ, nu, piemēram, ja mēs runājam par rekreācijas centra būvniecību. Es neuzskatu, ka es kaut ko nepareizi darīju sakarā ar pilsētas attīstību, bet kā politiķis, protams, es nenoņemu no sevis politisko atbildību," viņš sacīja LTV.
Savu vai domes vainu viņš neatzīst. "No nodokļiem ieņēmumi samazinājās salīdzinājumā ar 2022. gada rezultātu. Tas ir iemesls, nevis tas, ka deputāti nepareizi kaut ko lēmuši," televīzijai pauda Rēzeknes mērs.
Savukārt opozīcijas deputāti LTV apgalvojuši, ka tiek turēti neziņā, vadībai jau gadiem nesniedzot visu informāciju. Viņu ieskatā, būtu jāveic padziļināti auditi.
Rēzeknes domes opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse (Latvijas Zaļā partija) LTV norādīja, ka nelepojas ar šībrīža situāciju.
"Mēs gribam dzīvot pāri līdzekļiem un tērēt vairāk, nekā iespējas ļauj. (..) Es esmu domes deputāts un nejūtos īpaši lepns par to, kādā situācijā mēs esam," viņš pauda LTV.
Jau ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) iepriekš atzinis, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis savu partiju.
Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks ceturtdienas rītā LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.
Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
