Foto: Shutterstock

Ministru kabinets otrdien, 29. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Kredītreģistru likumā, ar kuriem plānots ieviest skaidrāku mantošanas procesu un nodrošināt savlaicīgu mirušās personas mantas atgriešanos normālā civiltiesiskā apritē, portālu "Delfi" informēja ministrijā.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norādīja, ka mantiniekam, pieņemot mantojumu, ir arī jāatbild par mantojuma atstājēja parādiem. Viņa uzsvēra, ka izmaiņas regulējumā paredz, ka no mantinieka nedrīkst paņemt vairāk nekā no mirušā.

"Proti, tiks ierobežota mantinieka atbildība saņemtās mantojuma vērtības apjomā, atsakoties no pieejas, ka mantinieks par mantojuma atstājēja parādiem atbild ar visu savu mantu. Ierobežojot mantinieku atbildību, plānots, ka tiks veicināta mantinieku pieteikšanās un mantojuma lietu laicīga nokārtošana. Jāatzīmē, ka kopš Civillikuma atjaunošanas nav konceptuāli pārskatīts mantojuma regulējums," skaidroja ministre.

TM informēja, ka plānots pilnveidot arī mantojuma pieņemšanas procesu, stiprinot mantinieka pienākumu paust savu gribu, pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā.

Tādā veidā tiks mazinātas situācijas, kad mantinieki novilcina mantojuma pieņemšanu, piemēram, faktiski pārņem mantoto nekustamo īpašumu, tomēr nesakārto dokumentus un nenostiprina savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Vienlaikus grozījumi precizē kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtību un mantojuma dalīšanas kārtību.

Tāpat plānots pilnveidot mantojuma aizgādnības regulējumu, noņemot bāriņtiesām neraksturīgu funkciju – mantojuma aizgādņa absolūtu kontroli.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie trijos lasījumos jāizskata Saeimā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!