Ministrs atbildē par žurnālistu iespējamo izsekošanu norāda uz likumu un valsts noslēpumu

LŽA bija nosūtījusi pieprasījumu iekšlietu ministram, kurā prasa paskaidrot žurnālistu komunikācijas iespējamo izsekošanu ar spiegošanas programmatūras palīdzību. Šāds pieprasījums nosūtīts, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par Latvijā reģistrētā masu medija "Meduza" izdevējas Gaļinas Timčenko mobilā tālruņa ar Latvijas SIM karti inficēšanu ar digitālo spiegošanas programmatūru "Pegasus", kā arī ziņas par, iespējams, valsts līmenī veiktiem vēl vairāku Latvijā strādājošu žurnālistu komunikāciju uzlaušanas mēģinājumiem.

Atbildē teikts, ka saskaņā ar Operatīvās darbības likuma operatīvās darbības subjektu sistēmu veido valsts drošības, aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas iestādes, kā arī citas īpaši pilnvarotas valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības savas kompetences ietvaros veikt operatīvās darbības pasākumus un kuru īpaši pilnvarotas amatpersonas ir tiesīgas tos īstenot šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Operatīvās darbības subjekti veic tikai to šajā likumā noteikto operatīvo darbību, kas nepieciešama ar likumu noteikto uzdevumu un mērķu sasniegšanai, un tikai likumā noteiktās kompetences ietvaros. Operatīvās darbības subjektu amatpersonas ir tiesīgas veikt operatīvās darbības pasākumus tikai tādā apjomā, kāds noteikts likumos, kas reglamentē šo subjektu amatpersonu tiesības un pienākumus, norādījis ministrs.

Operatīvās darbības likumā ir noteikti nosacījumi, kurus konstatējot, ir atļauta operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem un operatīvā sarunu noklausīšanās.

Lai garantētu atbilstošu personu tiesību aizsardzību, gadījumos, kad tiek veikti operatīvās darbības pasākumi slepeni, kuru rezultātā notiek būtiska iejaukšanās personas privātajā dzīvē, Operatīvās darbības likumā ir nodrošināta no operatīvās darbības subjekta neatkarīgas institūcijas kontrole pār attiecīgo operatīvās darbības pasākuma veikšanas veidu, proti, Augstākās tiesas kontrole.

Ja persona uzskata, ka operatīvās darbības subjekts ar savu rīcību ir pārkāpis tās likumīgās tiesības un brīvības, šī persona ir tiesīga iesniegt sūdzību prokuroram, kas, veicis pārbaudi, sniedz atzinumu par operatīvās darbības subjekta amatpersonu rīcības atbilstību likumam, kā arī tā var vērsties tiesā, teikts atbildē.

Tāpat saskaņā ar likumu speciālās izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, veic procesa virzītājs vai iestādes un personas viņa uzdevumā. Ja šādas darbības realizācijai nepieciešams izmantot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, to uzdod veikt tikai ar likumu īpaši pilnvarotām valsts iestādēm. Speciālās izmeklēšanas darbības drīkst veikt, vienīgi izmeklējot mazāk smagus, smagus vai sevišķi smagus noziegumus.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam procesa virzītājam, viņa iesaistītajām personām, kā arī prokuroram un izmeklēšanas tiesnesim, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu neatbilstoši likumā noteiktajiem mērķiem.

Ievērojot attiecīgajos normatīvajos aktos noteikto kompetenci, tiek norādīts, ka ne iekšlietu ministram, ne Iekšlietu ministrijai nav noteiktas pilnvaras veikt kriminālprocesu vai operatīvo darbību, kā arī veikt minēto procesu uzraudzību.

Vienlaikus Kozlovska atbildē teikts, ka saskaņā ar Operatīvās darbības likumu operatīvās darbības pasākumu organizācija, metodika un taktika ir valsts noslēpums. Tāpat speciālās izmeklēšanas darbības veikšanas metodes, paņēmieni un līdzekļi ir attiecīgi valsts vai izmeklēšanas noslēpums.

Arī intervijā aģentūrai LETA ministrs norādīja, ka jebkuras operatīvās darbības, kuras Latvijas Republikas teritorijā notiek, izmantojot slēptās metodes, ir striktā uzraudzībā un var notikt tikai ar Augstākās tiesas tiesneša sankciju un prokuratūras uzraudzību atbilstoši Kriminālprocesa likumam un Operatīvās darbības likumam.

Ja kādam vienkārši ienāk prātā kaut ko noklausīties, tad tas ir klajš likuma pārkāpums, un, ja tas notiek, tad ir jāvēršas prokuratūrā, lūdzot veikt pārbaudi. Visiem, kas piedalās šajā procesā, ir jāuzņemas atbildība, un Kozlovskis to uztverot ļoti nopietni.

"Mēs atceramies, ka bija gadījums ar žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos, par ko attiecīgie darbinieki saņēma sodu. Es arī varu apliecināt, ka man ir nulle tolerances pret jebkādiem mēģinājumiem apiet likumu. Mēs dzīvojam demokrātiskā un tiesiskā valstī, un jebkādi individuāli mēģinājumi iegūt informāciju no kāda žurnālista ir sodāmi," uzsvēra ministrs.

Ministrs gan nevarot komentēt, kādas tieši tehnoloģijas tiek izmantotas operatīvo darbību veikšanai, un tās netiekot demonstrētas arī iekšlietu ministram.

Valsts drošības dienestā iepriekš teica, ka dienesta rīcībā nav informācijas par uzbrukumu Timčenko telefonam, līdz ar to VDD no komentāriem atturēsies. Vienlaikus dienestā nekomentēja, vai tas savā darbā izmanto "Pegasus".

Jau ziņots, ka Rīgā bāzētā krievu tīmekļa medija "Meduza" dibinātājas Timčenko "iPhone" ticis inficēts ar spiegprogrammatūru "Pegasus".

"Meduza" tehniskās nodaļas speciālisti par noklausīšanos uzzināja jūnijā. Domājams, ka "iPhone" tika inficēts pirms Timčenko vizītes Berlīnē februāra vidū.

"Pegasus" izstrādājis Izraēlas uzņēmums "NSO Group" un ar spiegprogrammatūru inficēti viedtālruņi ļauj ieinteresētām pusēm iegūt to ziņojumus, fotoattēlus, e-pastus, ierakstīt sarunas, slepus aktivizēt mikrofonus un kameras.

Redakcija neizslēdz, ka kāds no Eiropas izlūkdienestiem varētu būt iesaistīts spiegošanas programmas instalēšanā Timčenko telefonā.

Pēc "Access Now" versijas, galvenās aizdomās turamās varētu būt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kas izmanto "Pegasus", visupirms Igaunija, Vācija vai Latvija. "Access Now" tur aizdomās arī ar Krieviju saistītās valstis - Azerbaidžānu, Kazahstānu un Uzbekistānu, kuras arī izmanto spiegprogrammatūru.

"Meduza" norādījusi, ka Timčenko telefons tika inficēts tieši pirms konfidenciālas Krievijas neatkarīgo mediju pārstāvju sanāksmes 11.februārī Berlīnē.