Pirmdien, 13. novembrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apžēlojis divus notiesātos, portālu "Delfi" informēja prezidenta kancelejā.
Rinkēvičs pirmdien izskatīja apžēlošanas lūgumus par 14 notiesātām personām.
No tiem divi apžēlošanas lūgumi tika atbalstīti, bet 12 apžēlošanas lūgumi noraidīti.
Viena notiesātā persona tika pilnībā atbrīvota no pamatsoda izciešanas, savukārt otra notiesātā persona pilnībā atbrīvota no pamatsoda un papildsoda izciešanas.
Līdz šim Rinkēvičs izskatījis 43 apžēlošanas lūgumus, no tiem apmierinot trīs.
Notiesāto personu apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām, ko nosaka Satversmes 45. pants.
Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura izcieš vai izcietusi sodu Latvijā; persona, kura notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama; personai, kura notiesāta Latvijā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde piekritusi atzīt Latvijā pieņemto lēmumu par personas apžēlošanu.
Apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam var iesniegt notiesātās personas aizstāvis, likumiskais pārstāvis, vecāki, bērni vai laulātais.
Valsts prezidenta kancelejas apkopotā informācija liecina, ka visvairāk apžēlošanas lūgumu – 3391 – izskatījis bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, 1583 lūgumus izskatījis Andris Bērziņš, 1241 – Valdis Zatlers, 979 – Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis – 697, bet Egils Levits vismazāk – 409.
Ulmanis savulaik apžēlojis 219 ieslodzīto, Vīķe-Freiberga – 204, Zatlers – 122, Bērziņš – 79, Vējonis – 22, bet Levits – 21.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
