Foto: Saeimas administrācija

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 5. decembrī, noslēdza darbu pie 2024. gada budžeta un ar vienas balss pārsvaru lēma to nosūtīt izskatīšanai Saeimā.

Nākamā gada budžetu atbalstīja septiņi komisijas deputāti, bet seši balsoja "pret".

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar šī gada valsts budžetu, nākamgad plānotie ieņēmumi paredzēti par 1,76 miljardiem lielāki, savukārt izdevumi – par 1,54 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.

Vispārējās valdības budžeta deficīts nākamgad plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Par galvenajām valsts prioritātēm noteikta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

Nākamā gada budžetā papildus pieejamie līdzekļi prioritārajiem pasākumiem veido 783,3 miljonus eiro, no tiem 486,4 miljonus paredzēts novirzīt iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes nodrošināšanai, kā arī izglītības jomai.

Drošības jomā papildu finansējums 91,9 miljonu apmērā paredzēts atalgojuma palielināšanai iekšlietu un tieslietu jomā nodarbinātajiem, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei, robežapsardzei, kiberdrošības, kā arī ugunsdzēsēju un glābēju kapacitātes stiprināšanai.

Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad paredzēts 2,4% apmērā no IKP, un, to pakāpeniski kāpinot, 2027. gadā plānots sasniegt 3% no IKP.

2024. gadā papildu 119,5 miljonus eiro plānots novirzīt pasākumiem izglītības jomā, līdzekļus piešķirot algu palielināšanai pedagogiem ar zemāko stundas likmi. Tāpat papildu līdzekļi plānoti augstākajai izglītībai, zinātnei, kā arī pārejai uz mācībām valsts valodā.

Papildu finansējums vēl vienai prioritātei – pasākumiem veselības jomā – plānots 275 miljonu eiro apmērā. Līdzekļi paredzēti, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību, iekļaujot jaunus medikamentus, mazinātu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un medicīniskajām procedūrām. Tāpat papildu līdzekļus plānots ieguldīt sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā bērniem. Finansējums paredzēts arī medicīnas personāla algu paaugstināšanai.

Nākamā gada budžeta projektā finansējums paredzēts arī inovāciju un eksporta, kā arī jaunuzņēmumu atbalstam. Tāpat līdzekļus paredzēts novirzīt lauku saimniecībām un dabas stihiju radīto seku novēršanai, kā arī konkurētspējai un eksportam dārzeņkopības un augļkopības nozarēs.

Sociālajā jomā no nākamā gada plānots atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, paredzēts finansējums, lai paaugstinātu atlīdzību par asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniegšanu personām ar invaliditāti, kā arī palielināts atbalsta apmērs ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti vai bērns ar celiakiju, un personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

No nākamā gada paredzēts palielināt minimālo ienākumu sliekšņus, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar invaliditāti un personām ar invaliditāti kopš bērnības. Palielināt plānots arī minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kā arī minimālo apgādnieka zaudējuma pensiju.

Tāpat papildu līdzekļus plānots piešķirt, lai varētu paplašināt programmas "Latvijas skolas soma" klāstu un programmas organizētie pasākumi būtu pieejami vēl plašākam skolēnu lokam.

Nodokļu jomā nākamgad paredzēti pasākumi mazo uzņēmumu darbības atbalstam un administratīvā sloga mazināšanai, tostarp mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem līdzšinējo divu likmju – 25% un 40% – vietā paredzēta likme 25% apmērā no apgrozījuma.

Nākamgad Latvijai raksturīgo dārzeņu, ogu un augļu piegādēm plānots piemērot pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, savukārt nodokli no nākamā gada paredzēts nepiemērot maksai par iedzīvotāju dalību sporta sacensībās un nodarbībās, ko organizē biedrības un nodibinājumi, kā arī maksai par bērnu nometnēm.

Nodokļu ieņēmumus plānots palielināt, paaugstinot nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, azartspēlēm, kā arī degvielai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Tāpat, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumus prioritāro pasākumu finansēšanai, paredzēts, ka kredītiestādes un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20% apmērā.

Galīgajā lasījumā par 2024. gada valsts budžeta likuma projektu Saeimā plānots lemt ceturtdien, 7. decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!