Ministru kabinets (MK) otrdien, 5. decembrī, vēl par pieciem gadiem pagarināja Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) priekšnieka Induļa Krēķa pilnvaru termiņu, portāls "Delfi" uzzināja Aizsardzības ministrijā (AM).
Krēķa jaunais pilnvaru termiņš beigsies 2029. gada 1. janvārī.
Ministrijā uzsvēra, ka Krēķis, pildot Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka pienākumus kopš 2002. gada, ir apliecinājis sevi kā augsta līmeņa profesionāli, kā arī pierādījis savu spēju sekmīgi īstenot dienestam noteiktos uzdevumus un mērķus.
"Krēķa iegūtā pieredze, augstā profesionalitāte un ieguldījums valsts drošības aizsardzībā ir nozīmīgs, līdz ar to būtisks un nepieciešams priekšnosacījums MIDD sekmīgas darbības nodrošināšanai," lasāms preses paziņojumā.
Krēķis ir dzimis 1960. gadā, bet no 1994. gada līdz 2002. gadam strādājis dažādos amatos Drošības policijā (tagad – Valsts drošības dienests), kā arī Satversmes aizsardzības birojā.
Saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu MK pēc aizsardzības ministra ierosinājuma ieceļ Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieku amatā uz pieciem gadiem.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka MIDD, ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic militāro pretizlūkošanu, izlūkošanu un citus Valsts drošības iestāžu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
MIDD mājaslapā teikts, ka dienests:
- iegūst un nodrošina Aizsardzības ministriju, tās padotībā esošās iestādes, citas valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un to atbildīgās amatpersonas, kā arī Nacionālos bruņotos spēkus ar to darbībai nepieciešamo pretizlūkošanas un izlūkošanas informāciju;
- atklāj un sadarbībā ar citām valsts drošības iestādēm novērš ārvalstu speciālo dienestu, kā arī organizāciju vai atsevišķu personu graujošo darbību Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos;
- veic pasākumus, lai aizsargātu valsts noslēpumu Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos, un kontrolēto izpildi;
- pārbauda pretendentus, kas vēlas saņemt speciālas atļaujas (licences), kuras izsniedz Aizsardzības ministrija atsevišķu licencēšanai pakļautu komercdarbības veidu veikšanai, un sniedz atzinumu par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu;
- kā Latvijas Republikas nacionālā signālu izlūkošanas iestāde veic un kontrolē signālu izlūkošanu un nodrošina iegūtās informācijas aizsardzību;
- savas kompetences ietvaros ir operatīvās darbības subjekts;
- pilda citus normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos tam noteiktos uzdevumus, t.sk. nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu ar NATO un Eiropas Savienības struktūrām un partnervalstīm.
Pats dienests dibināts 1919. gada 26. martā, bet pēc PSRS okupācijas atjaunots 1992. gada 12. jūnijā.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
