Foto: LETA

Ceturtdien, 7. decembrī, Ekonomisko lietu tiesa (ELT) daļēji apmierināja SIA "Ostas parks" prasību un no izdevniecības "Dienas Mediji" un izdevniecības "Dienas bizness" solidāri piedzina vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Piedzenamo summu – 1 103 092,20 eiro –, veido laika periodā no 2018. gada līdz 2019. gadam izsniegtie aizdevumi un to lietošanas procenti, portāls "Delfi" uzzināja Tiesu administrācijā.

Tiesu administrācijā arī skaidroja, ka SIA Ostas parks bija cēlis prasību par 1 562 329,08 eiro piedziņu (1 395 000,00 eiro aizdevums un 167 329,08 eiro aizdevuma lietošanas procenti), bet tiesa nolēma piedzīt 1 103 092,20 eiro (985 000,00 eiro aizdevums un 118 092,20 eiro lietošanas procenti).

"Ostas parks" šā gada 16. februārī bija cēlis prasību par tāda parāda piedziņu, kas izriet no 20 aizdevuma līgumiem. Kā portālam "Delfi" skaidroja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova, prasība daļēji tika noradīta, tiesai konstatējot, ka "Ostas parks" un "Izdevniecība Dienas Mediji" ir vienojušies par saistību izpildes termiņa pagarinājumu, un tas vēl nav iestājies.

Preses paziņojumā citēts ELT tiesnesis Kaspars Vecozols, kurš norādījis, ka tiesa konstatēja, ka nolūkā izvairīties no saistību izpildes, "Dienas Mediji" visus savus vērtīgos aktīvus – preču zīmes, domēnu, laikrakstus, atsavinājusi Izdevniecībai "Dienas bizness".

Tiesa atzina, ka SIA "Izdevniecība Dienas Mediji" kā uzņēmums Komerclikuma izpratnē ir pārgājis Izdevniecībai "Dienas bizness", un tai kā uzņēmuma ieguvējai rada pienākumu uzņemties no šī uzņēmuma izrietošās saistības.

Tiesa noraidīja "Izdevniecības Dienas Mediji" celto pretprasību, kurā bija lūgts daļu noslēgto aizdevuma līgumu atzīt par dāvinājuma līgumiem ar uzlikumu. Tiesa secināja, ka "Izdevniecība Dienas Mediji" nav pierādījusi pušu nodomu slēgt dāvinājuma līgumu.

Tāpat atbildētāji bija lūguši izbeigt tiesvedību lietā, norādot, ka prasītājai neesot prasījuma tiesību, jo apgalvojums par uzņēmuma pāreju esot nepatiess.

Atbildētāji arī pauda uzskatu, ka "Ostas parka" prasība nav piekritīga izskatīšanai ELT, jo nav notikusi uzņēmuma pāreja.

Savukārt ELT konstatēja, ka atbildētāju arguments ir vērsts nevis uz to, ka prasītājai vispār nav tiesību celt prasību, bet gan uz to, ka uzņēmuma pāreja nav pierādīta. Lai pārbaudītu prasījuma pamatotību, tiesai lieta jāizskata pēc būtības, pieņemot spriedumu.

Atbilstoši Civilprocesa likumam prasības, kas izriet no uzņēmuma pārejas, ir piekritīgas ELT un tā ir kompetenta izvērtēt, vai uzņēmuma pāreja ir notikusi.

Makārova papildināja, ka tiesa lietas dalībniekiem arī piemēroja vairākas procesuālas sankcijas par rīcību, kas vērsta uz lietas izskatīšanas novilcināšanu un citiem pārkāpumiem.

Tāpat tiesa arī informēs Zvērinātu advokātu padomi par "Izdevniecības Dienas Mediji" pārstāvju rīcību tiesas procesā, kas vērsta uz tiesas ietekmēšanu, mēģinot radīt iespaidu par tiesneša personisku ieinteresētību strīda izskatīšanā.

ELT spriedums vēl nav stājies spēkā, un lietas dalībnieki to var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

LTV raidījums "de facto" iepriekš ziņoja, ka pirms vēršanās tiesā "Ostas parks" savu naudu mēģināja atgūt citādi.

Uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Lācis raidījumam apstiprināja, ka viņam ar Anastasiju Udalovu, kurai pieder izdevniecība "Mediju nams", pēdējos gados ir bijusi kāda komunikācija saistībā ar mediju biznesu – piemēram, par parādsaistību pārdošanu, taču šī ideja neesot attīstīta un darījums nenotika.

"Lursoft" informācija liecina, ka 75,5% iizdevniecības "Dienas Bizness" kapitāldaļu pieder Igaunijas uzņēmumam "Wallburg OU", bet 24,5% laikraksta "Diena" ilggadējajam galvenajam redaktoram Gatim Madžiņam. 2022. gadā uzņēmums strādāja ar 719 715 eiro apgrozījumu, kā arī 85 253 eiro lielu peļņu.

Savukārt Izdevniecība "Dienas mediji" visas kapitāldaļas pieder bijušajam LTV ģenerāldirektoram Edgaram Kotam. 2022. gadā uzņēmums strādāja ar 1 650 199 eiro apgrozījumu un 308 202 eiro lieliem zaudējumiem.

Turpretim "Ostas parks" pieder Dacei Dangenai un Jānim Lācim. Uzņēmums kopš 2010. gada norādījis, ka strādā ar 0 eiro apgrozījumu, bet iepriekšējos gados uzņēmumam bijusi gan peļņa gan zaudējumi, piemēram, 2022. gadu uzņēmums noslēdza ar 119 057 eiro zaudējumiem.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!