Foto: Privātais arhīvs

Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs katru rītu sāk, cenšoties celties pulksten sešos, tā ir viņa ideālā programma, lūdzoties, vingrojot, nosveroties, kā arī dienā steidzot noiet aptuveni 6000 soļu. Viņš nesapņo par to, ka kļūs par Vatikāna līderi – Romas pāvestu.

Kā Latvijas Radio 4 raidījumā "Aleksandra studija" sestdien, 9. decembrī, savu rīta rutīnu ieskicēja Stankevičs, viņa celšanās laiku un tālākās gaitas gan ietekmē arī katras dienas ritms, taču pamatā tas ir celties sešos, stundu pabūt Dieva klātbūtnes apziņā, tad lūgties stundu liturģiju jeb breviāru, pēc tam seko vingrošana, duša un svara kontrole, noslēgumā ir svētā Mise un pēcāk brokastis.

Viņš raidījumā arī minēja, ka cenšas pastaigāties kalnos, ja tas ir iespējams.

Šā gada septembrī notikušajā sinodē Romā gan bijušas bagātīgas kafijas pauzes, taču viesnīcā nav bijis svaru, līdz ar to, pēc atgriešanās Latvijā, viņam bijis "mājas uzdevums" kā atkal atgriezties pie iepriekšējiem parametriem.

Uz jautājumu, vai viņam ir doma, ideja, sapnis, ka paies daži gadi, un viņš kļūs par Romas pāvestu, vai viņš par to sapņo, Stankevičs atbildēja, sakot: "Nē".

"Es apzinos, principā es redzu, ko nozīmē būt arhibīskapam-metropolītam Latvijā, un kādas nastas nest tas nozīmē jau tepat Latvijā, kādu slodzi tas nozīmē", viņš teica. Romā viņš esot bijis samērā ilgi, tur mācījies, un šī bijusi viņa piektā Sinode katoļu pasaules metropolē, tāpēc garīdznieks sacīja, ka saprot, "kādu nastu tas nozīmē pāvestam, man neskauž, un es nepretendēju uz to, lai uzņemtos tādu nastu".

Viņš arī raidījumā atminējās savu ceļu līdz garīdznieka amatam, skarot gan gan savu laicīgo izglītību, proti, inženiera profesiju, gan tālākās izvēles, neticības posmu, kā arī atceroties vēlākos akadēmiskos darbus, kuros pievērsis uzmanību jautājumam par to, kur Dievs slēpjas mūsdienās.

Vaicāts par doktora darba tēmu un pēc tam tapušo grāmatu "Quo vadis, Rietumu pasaule", Stankevičs, atbildot uz jautājumu, kurp tad pasaule dodas, atbildēja, sakot, ka ir vajadzīga korekcija attiecībā uz laimes izpratni, proti, laimes meklējumos ir vajadzīga integrāla pieeja, gādājot par visu trīs cilvēka eksistences līmeņu vajadzību apmierināšanu – fizisko, mentālo un garīgo.

Viņa skatījumā šobrīd galvenā vērība ir pievērsta fiziskajam un mentālajam līmenim, atstājot novārtā garīgo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!