Fоtо: LETA

Manuprāt, baznīca, baznīcu vadības, izdara vienu kļūdu – viņa sāk spēlēt politiku, lai, iespējams, kompensētu sajūtu, ka piedalās procesos un kaut ko ietekmē, pirmdien intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja teologs, kādreizējais Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītājs Kaspars Simanovičs, kurš jau ilgus gadus garīgi palīdz anonīmo alkoholiķu kustībai, kā arī ir viens no kopienas "Elizeja" dibinātājiem.

Viņa skatījumā baznīca, iespējams, jūtot, ka zaudē varu un ietekmi, "vienkārši nodarbojas ar politiku, baznīcas, baznīcu vadības (..) sāk nodarboties ar politiku un kompensē, iespējams, kaut ko, izjūtu, ka es te piedalos procesos, ka mēs te kaut ko ietekmējam caur šādu lobēšanu," teica Simanovičs.

"Protams, ja tu iesaisties politikā, kā jebkura organizācija mēģini ietekmēt procesus. Bet te man jāatgriežas atpakaļ pie maniem draugiem anonīmajiem alkoholiķiem, kuri, manuprāt, ir vistīrākā veidā saglabājuši savus garīgos principus, dažkārt pat labāk nekā baznīcas (..) – viņi nekomentē nevienu jautājumu, izņemot, ja tev ir problēmas ar dzeršanu – "varbūt mēs varam tev palīdzēt". Nevienu citu jautājumu viņi nekomentē, absolūti neko," sacīja teologs.

"Varbūt, ka tādā veidā baznīca ko nolobēja, dabūja kaut kādus likumus, kaut kādas kompensācijas, kaut kādas palīdzības, kaut kādus fondus, vēl kaut ko, vēl kaut ko, bet pavisam noteikti baznīca ir zaudētāja no iekšējo procesu viedokļa," viņš teica.

Simanovičs akcentēja: "Tiklīdz kā tu iesaisties politikā, kā tu sāc darboties ar politiskajiem jautājumiem, tu tā vietā, lai apvienotu sabiedrību (..) tur notiek tā šķelšanās pa tām līnijām. Reāli tie ir politiskie procesi – baznīcas vadība tiekas ar frakcijām, raksta atbalsta vēstules, aicina, šobrīd pat baznīcās parakstīties, vai norāda, kur tas ir darāms – baznīca ļoti aktīvi iesaistās politiskos procesos".

"Un tas baznīcai ir tikai zaudējums," viņš piebilda.

Vaicāts, vai pats parakstīsies par referenduma ierosināšanas nepieciešamību tautas nobalsošanai par partnerības institūta ieviešanu, Simanovičs atbildēja ar striktu "nē". "Es domāju, ka visi tie, kas izsaka savas bažas un varbūt pat tādā patiesā sirsnīgā veidā, ka, lūk, man ir bail, ka tradicionālā ģimene un vērtības tiks apdraudētas, katrs var sev pavaicāt ļoti personiski – kā mana ģimene tiks apdraudēta no šī likuma, kas tieši man traucēs mīlēt savu sievu, vīru, savas māsas un brāļus".

Uz iebildi, ka šīs grupas jau parasti vairāk baidās, ka šie likumi ietekmēs nevis viņu, bet tieši bērnu dzīvi un nākotni, Simanovičs sacīja: "Būsim godīgi, mūsu bērni izaug tādi, par kādiem mēs viņus uzaudzinām. Mēs pat neaudzinām savus bērnus, viņi aug. Un viņi aug kopējot, viņi izaug tādi, kādi mēs esam".

Viņš sacīja, ka arī paaudžu konflikts pēc būtības nav nekas jauns: "Tas, kas mums nepatīk, un te mēs nonākam atpakaļ pie partnerības jautājuma, pie baznīcas tai skaitā, pie partnerības tai skaitā – mums nepatīk tas mirklis, kurā mēs sajūtam, ka samazinās mūsu ietekme, kad pazūd vara zem mūsu rokām".

Simanovičs teica, ka pirms pāris gadiem no LELB Rīgas Lutera draudzes aizgājis, jo pie vainas bijusi pārdegšana un pārstrādāšanās, nevis tas, ka viņš sevi izjūt vairāk kā liberālu jeb progresīvu personu, nevis konservatīvu jeb vērtības stabilizējošu, kāda, viņaprāt, šobrīd ir baznīca Latvijā.

Simanovičs sacīja, ka "minimāli" pieļauj iespēju atgriezties LELB mācītāju rindās. Šobrīd viņa formālais statuss esot atvaļināts mācītājs – tas neesot gluži pensionēts, bet gan atvaļināts no pienākumiem.

Teologs arī pauda cerību, ka LELB pēc arhibīskapa Jāņa Vanaga emeritēšanās jeb pensionēšanās mainīsies.

Laikraksts "Latvijas Avīze" pirmdien rakstīja, ka Vanagu uzskata par konservatīvu teologu un LELB tiekot minēta kā viena no konservatīvākajām pasaules luterāņu baznīcām. Vanags savulaik vienīgais no visiem kandidātiem uz LELB vadīšanu bijis pieteicis savu principu, lai par mācītājiem netiktu ordinētas sievietes.

Jau ziņots, ka Vanags LELB vada jau 30 gadus. Baznīcas Satversmē teikts, ka bīskaps var doties emeritūrā, kad ir sasniedzis 65 gadu vecumu, bet 70 gadu vecumā šis amats jāatstāj. Vanags ir dzimis 1958. gada 25. maijā, tātad šogad sasniedzis 65 gadu vecumu.

Vanags nodomājis doties emeritūrā līdz ar nākamo LELB Sinodi, kas plānota 2025. gadā.

Tāpat jau rakstīts, ka Latvijas Romas katoļu baznīcas bīskapu konference paziņojumā norādījusi, ka nozīmīguma ziņā parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu un iespējamā tautas nobalsošana jautājumā par partnerības institūta ieviešanu ir pielīdzināma 2012. gada referendumam par valsts valodu.

Jau vēstīts, ka Centrālā Vēlēšanu komisija (CVK) 16. novembrī izlēma no šā gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likuma "Grozījumi Notariāta likumā" atcelšanu.

Paziņojumā Latvijas Romas katoļu baznīcas bīskapu konferences priekšsēdētājs Viktors Stulpins, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, bīskapi Jānis Bulis un Edvards Pavlovskis, palīgbīskaps Andris Kravalis kopā ar biedrībām "Par ģimeni" un "Vecāku alianse" aicina ticīgos parakstīties tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta "Grozījumi Notariāta likumā" atcelšanu.

"Šis likumprojekts paredz Latvijā no nākamā gada vidus ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību. Partnerība būs veids, kā savas attiecības varēs reģistrēt nelaulāti pāri, tai skaitā viena dzimuma pāri. Tādā veidā tiek apdraudēta laulība un ģimene, kas mūsu zemē jau tā ir nestabila un pārdzīvo daudzas grūtības," satraukti ir bīskapi.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !