Likuma grozījumi paredz, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, vai par dzīvnieka spīdzināšanu, kā rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vairs nepiemēros sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Šādu pārkāpumu gadījumos tiks paredzēts sods, atņemot brīvību uz laiku līdz sešiem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Likuma izmaiņas tapa pēc 29 905 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām", kurā aicināts pastiprināt kriminālatbildību dzīvnieku pāri darītājiem, izslēdzot iespēju piemērot alternatīvos soda veidus brīvības atņemšanas soda vietā.
Iniciatīvas pārstāvji iepriekš norādīja, ka cilvēki, kas moka dzīvniekus, izjūt nesodāmību un visatļautību, nesaņemot attiecīgu sodu: "Latvijas tiesu sistēmas ilgstošā nihilistiskā attieksme, nepiemērojot likumā paredzētos cietumsodus dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām, dzīvnieku mocītājos ir radījusi nesodāmības un visatļautības sajūtu. Sajūtu, ka dzīvība ir nevērtīga," vēstīts iniciatīvas platformā.
Kā portālam "Delfi" iepriekš norādīja viena no iniciatīvas autorēm, dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu-ķepā" pārstāve Gundega Bidere, dzīvnieku aizstāvju mērs ir pilns, un to īpaši pārbaudījuši vairāki neseni gadījumi, kas saistīti ar dzīvnieku mocīšanu un tiesvedībām, kas beigušās vien ar nosacītu cietumsodu.
2023. gadā par suņa ievietošanu maisā un noslīcināšanu vannā tiesa kādam cilvēkam piemēroja nosacītu cietumsodu un aizliegumu turēt suņus uz vienu gadu. "Ķepu-ķepā" pārstāve norāda, ka šāds sods ir nesamērīgs: "Šī bija viena no situācijām, kas man "iedeva ar āmurīti pa pieri", kad sākām ar kolēģiem runāt par to, kā šo risināt. Radās ideja par "manabalss.lv" iniciatīvu. Šim cilvēkam varēja piemērot cietumsodu līdz pat pieciem gadiem, bet tas netika darīts," pauda Bidere.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
