Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva foto
20. gadsimtā Rīgai ar tiltiem pār Daugavu īpaši neveicās. Abos pasaules karos armijas, kas pārstaigāja Latviju, Latvijas galvaspilsētas tiltus saspridzināja, un pēc kara ātri nācās būvēt pagaidu upes šķērsojumus. Viens no šādiem pagaidu tiltiem ir tā sauktais Valdemāra tilts, kuru padomju sapieri uzbūvēja pašās 2. pasaules kara beigās tagadējā Vanšu tilta vietā. Būve savā vietā nostāvēja 20 gadus, un šobrīd mēs šo tiltu varam ieraudzīt vairs tikai fotogrāfijās.

Ideja Rīgā šajā vietā celt tiltu ir diezgan sena. Inženieris Pāvils Pāvulāns 1938. gadā žurnālā "Ekonomists" raksta, ka Rīgā jau 20. gadsimta sākumā apsvēra Valdemāra ielas galā būvēt tiltu, kas savienotu pilsētas centru ar Ķīpsalu un Pārdaugavu. Tomēr 1. pasaules karš un citi apstākļi neļāva šo ideju realizēt. Rīgas dome pie šīs ieceras atgriezās 1937. gadā, kad pašvaldība jau minētajam Pāvulānam uzdeva izstrādāt skices topošajam tiltam.

Drīz vien presē šis tilts tika nosaukts par Valdemāra tiltu, un kā vienu no tā galvenajām funkcijām žurnālisti minēja cilvēku nokļūšanu Uzvaras laukumā, kur Latvijas autoritārais līderis Kārlis Ulmanis bija iecerējis būvēt grandiozu sevis slavināšanas kompleksu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!