Atbildīgā ministrija atzīst, ka arhīvu finansējuma apjoma samazinājums ir panākts galvenokārt uz pašu ieņēmumu samazinājuma rēķina, taču arī valsts dotāciju apjoms minētajā laikā samazinājies par 3,4%.
Skaidrojot arhīvu pašu ieņēmumu samazināšanos, KM norāda, ka tas saistīts ar valstī pamatā pabeigto privatizācijas procesu, kas iepriekš nodrošināja ievērojamu pašu ieņēmumu daļu.
Vienlaikus ar ieņēmumu samazinājumu arhīvā glabājamo lietu skaits ir palielinājies par 2,6 miljoniem - 13,3 miljoni 1997.gadā un 15,9 miljoni šā gada sākumā. Līdz ar to veidojas paradoksāla situācija - glabājamo vienību skaits arvien palielinās, bet tai pašā laikā finansējums samazinās, kā rezultātā KM ir izsīkušas visas rezerves, lai varētu nodrošināt normālu dokumentu saglabāšanu.
KM uzsver, ka arhīvi dod būtisku ieguldījumu informācijas sabiedrības veidošanā - valsts arhīvi ir valsts varas un pārvaldes institucionālās atmiņas būtiska sastāvdaļa, sniedzot ievērojama apjoma vērtīgu informāciju fiziskām un juridiskām personām Latvijā un ārvalstīs.
Ja arī turpmākajos gados arhīvi nesaņems veicamajām funkcijām atbilstošu finansējumu, nāksies apturēt vai samazināt līdz minimumam jaunu dokumentu pieņemšanu, līdz ar to samazināsies arī iespēja sniegt informāciju vietējiem un ārzemju interesentiem.
KM kā iespējamo problēmas risinājumu piedāvā pilnīgi vai daļēji nodrošināt finansējumu arhīvu jomu regulējošo tiesību aktu normu izpildei.
Esošo problēmu risinājumam KM izstrādājusi četrus arhīvu finansēšanas variantus, no kuriem pirmais paredz 2004.gadā finansējumu arhīviem palielināt līdz Ls 2 722 464, 2005.gadā - līdz Ls 3 001 464, 2006.gadā - līdz Ls 2 759 664, 2007.gadā - līdz Ls 2 795 464.
Pirmā risinājuma varianta realizācijas gadījumā tiks nodrošināta plānoto glabājamo vienību skaitu pieņemšana no valsts un pašvaldību iestādēm un likvidētajām privātajām institūcijām. Atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam tiks uzsākta datu bāzu un informācijas sistēmu pieņemšana.
Novadu veidošanas procesā tiks pieņemti pašvaldību arhīvu fondu dokumenti. Pieņemamajiem dokumentiem, tai skaitā elektroniskajiem tiks izveidotas un aprīkotas dokumentu glabātavas, tiks nodrošināta visu arhīva fondu dokumentu masīva saglabāšana un pieejamība un citu juridisku personu arhīvu uzraudzība.
Šis risinājuma variants ļaus arī saglabāt esošo vienas glabājamās vienības uzturēšanas līmeni - Ls 0,17 par vienu glabājamo vienību gadā.
Vienlaikus pirmais risinājuma variants neļaus nodrošināt Valsts arhīvu informācijas sistēmas (VAIS) attīstību un to nāksies apturēt, kā rezultātā iesāktā centrālā reģistra datu bāzes izveide 25 000 fondiem būs jāpārtrauc.
Tā rezultātā valsts arhīvu sistēma neatbildīs informācijas sabiedrības vajadzībām, netiks uzlabota informācijas pieejamība ikvienam iedzīvotājam atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, nodrošinot cilvēka pamattiesību ievērošanu. Nenotiks arī valsts arhīvu sistēmas informācijas iekļaušana Eiropas arhīvu katalogā.
Otrais KM piedāvātais variants paredz valsts finansējumu arhīviem palielināt 2004.gadā līdz Ls 3 672 464, 2005.gadā - Ls 3 172 464, 2006.gadā - Ls 3 048 464, 2007.gadā - Ls 2 731 464.
Ieviešot otro risinājuma variantu tiks nodrošinātas visas sistēmas iestāžu funkcijas un uzdevumi attiecībā uz informācijas sabiedrību, tai skaitā attiecībā uz e-pārvaldi, e-komerciju, informācijas sistēmu attīstību un uzraudzību. Šis risinājuma variants arī ļaus nodrošināt pārvaldību juridisko personu arhīvos un arhīvos uzkrāto dokumentu saglabāšanu.
Vienlaikus otrais risinājuma variants neļaus nodrošināt visu plānoto dokumentu pieņemšanu. Vairumā gadījumu dokumenti tiks pieņemti valsts glabāšanā tikai par maksu, bet maksātnespējas gadījumos netiks nodrošināta attiecīgo dokumentu pieejamība un radīsies informācijas trūkums.
Trešais KM izstrādātais variants arhīvu finansējumu paredz palielināt 2004.gadā līdz Ls 3 905 464, 2005.gadā - Ls 3 422 464, 2006.gadā - Ls 3 315 464, 2007.gadā - Ls 3 032 464.
Šāds finansējums nodrošinātu gan nacionālā dokumentārā mantojuma papildināšanu, pieņemot plānoto glabājamo vienību skaitu, gan mūsdienīgu pieeju arhīva dokumentiem un informācijas nodrošināšanu, iekļaujot Latvijas arhīvus Eiropas arhīvu informācijas tīklā.
Pēc KM speciālistu viedokļa, šis atzīstams par optimālo variantu, kas nodrošinātu plānoto glabājamo vienību skaita pieņemšanu, glabātavu izveidi un aprīkošanu, dokumentu saglabāšanu arhīvā un to uzraudzību juridiskajās personās, kā arī nodrošinātu valsts arhīvu sistēmas atbilstību informācijas sabiedrības prasībām gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Ceturtais KM izstrādātais arhīvu finansēšanas modelis paredz valsts finansējuma palielināšanu, lai nodrošinātu lietu pieņemšanu no likvidētajām iestādēm par Ls 31 358, kā arī pašu ieņēmumu palielinājumu par Ls 96 500. Saskaņā ar šo variantu 2004.gadā arhīvu finansējums sasniegs Ls 2 617 322.
Šis variants ir aprēķināts, pieņemot, ka 2004.gada budžetam ir noteikts taupības režīms.
Ceturtais finansējuma variants neļauj izvairīties no arhīvu iestāžu stagnācijas - nebūs iespēju iekļaut Latvijas dokumentāro mantojumu Eiropas kultūras vērtību apritē, samazināsies pasaules sabiedrībai sniedzamās informācijas apjoms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
