Valdība šos grozījumus pieņēma bez apspriešanas Saeimā, lai 2004.gadā palielinātu ieņēmumus no valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma un zemesgabalu pārdošanas.
Valdības pieņemtā valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma jaunā redakcija paredzēja, ka apbūvēta zemes gabala, par kuru lēmums par nodošanu atsavināšanai pieņemts pēc 2003.gada 14.augusta, cena tiek noteikta atkarībā no tā atrašanās vietas, turklāt tikai līdz 15.aprīlim iesniegto privatizācijas pieteikumu autori var pretendēt uz īpašuma kompensācijas sertifikātu kā maksājuma līdzekļa izmantošanu vismaz 80% apjomā.
Satversmes 81.panta kārtība pieņemtie grozījumi noteica atsavināšanas izdevumu normatīvu noteikšanas kārtību. Tika noteikta arī kārtība, kādā Privatizācijas aģentūra izbeidz valsts zemes privatizāciju.
Valdības veiktie grozījumi valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas likumā paredzēja izbeigt nekustamā īpašuma, kas nav valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības mantas sastāvā, zemes privatizācijas ierosinājumu pieņemšanu pēc 2003.gada 14.augusta.
Likumam arī bija jāmaina maksāšanas līdzekļu proporcija zemes gabaliem, kuru privatizācijas ierosinājumi saņemti pēc 2003.gada 15.aprīļa.
Bija iecerēts, ka pēc šo grozījumu spēkā stāšanās valsts nekustamo īpašumu, par kuru līdz 2003.gada 14.augustam nav saņemts privatizācijas ierosinājums, varētu atsavināt tikai saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu. Savukārt zemes gabalam, kas nodots privatizācijai pēc 2003.gada 14.augusta, cena būtu nosakāma atkarībā no zemesgabala atrašanās vietas: Rīgā un Jūrmalā - atbilstīga tirgus vērtībai, bet pārējā teritorijā - atbilstīga kadastrālajai vērtībai.
Savukārt pārejā teritorijā cena būtu nosakāma atbilstoši kadastrālajai vērtībai, turklāt šā gada 15.aprīlis bija plānotais termiņš, līdz kuram maksājuma līdzekļos īpašuma kompensācijas sertifikātu apjoms varēja būt ne mazāks kā 80%, bet īpaši atbalstāmās teritorijās - ne mazāks kā 90% no zemes pārdošanas cenas.
Kā liecina balsojumu izdrukas, piemēram, balsojumā par grozījumiem valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas likumā atturējušies atsevišķi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī Latvijas Pirmās partijas (LPP) deputāti, bet vēl vairāki Saeimas sēdē klātesošie ZZS un LPP deputāti, kā arī partijas "Jaunais laiks" deputāts Jānis Reirs balsojumā nav piedalījušies. Pret grozījumu pieņemšanu balsoja opozīcijā esošās frakcijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
