Eiropas Savienības (ES) lēmums sākt sarunas ar Latviju par iestāšanos ES ir vērtējams kā viens no svarīgākajiem notikumiem neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas vēsturē.
Tomēr viņš norādīja, ka Latvijas uzaicināšana uz iestāšanās sarunām ES parāda, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir virzījusies pa "Eiropas progresa ceļu". Viņš teica, ka Latvijas uzaicināšana sākt iestāšanās sarunas ES noteikti veicinās ārvalstu investīciju pieaugumu valstī un ekonomisko rādītāju uzlabošanos. Ventspils mērs arī uzsvēra, ka par ES lēmumu var priecāties "katrs domājošs Latvijas iedzīvotājs".
Premjers Andris Šķēle un Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga vienprātīgi atzina, ka Latvijai līdz ar uzaicinājumu uzsākt sarunas par iestāšanos ES ir sācies nopietna un grūta darba periods.
Premjers arī informēja par tālāko Latvijas delegācijas darbu Helsinkos - sestdien Latvijas pārstāvji piedalīsies ES dalībvalstu un asociēto valstu vadītāju sanāksmē, kurā oficiāli tiks paziņots ES galotņu lēmums par sarunu uzsākšanu un tālāko mehānismu.
Latvijas Universitātes Politikas zinātnes katedras pasniedzēja Daina Bāra uzskata, ka uzaicinājums sākt iestāšanās sarunas ir "gan papildu atbildība, gan līdz šim paveiktā augsts novērtējums".
Bāra uzsvēra, ka Latvijai galvenais uzdevums ir neizskatīties Eiropai nabadzīgai un neinteresantai. "Tagad sākas laiks, kad jāmācas ne tikai ņemt, bet arī dot," sacīja politoloģe.
Savukārt politologs Artis Pabriks BNS sacīja, ka Helsinkos saņemtais uzaicinājums Latvijai uzliek lielākus pienākumus un atbildību, taču "tas ir arī savdabīgs kredīts".
"Eiropas Savienības ir novērtējusi mūsu līdz šim paveikto. Uzaicinājums nozīmē mūsu pozitīvo novērtējumu, kas nākotnē Latvijai ļaus saņemt atbalstu gan politisko, gan ekonomisko reformu turpināšanai," pastāstīja politologs.
Viņš arī atzina, ka pašreiz uzaicinātās valsts "prakstiski ir līdztiesīgas" ar pirmās grupas valstīm".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
