Muuks: Patriarhāta pazemota feminista manifests

Šajā sabiedrībā vīrietim ir pakārtota loma. Būtībā viņš ir staigājošs un runājošs vibratora un bankomāta apvienojums. Visa viņa dzīve, karjera, vieta sociālajā hierarhijā ir viens un tikai viens mērķis: sievietes mīlēšana, aprūpēšana, uzturēšana, dievināšana, apdzejošana, iegūšana (ja tiek dota atļauja), paklausīšana tai. Vīrietis mācās, veido karjeru, veic varoņdarbus tikai ar šo mērķi - lai celtu savu statusu Sievietes acīs. Visa viņa dzīve ir pakārtota sievietei un seksam (arī tas ir vajadzīgs sievietei, kurai atšķirībā no vīrieša ir nevis viens orgasms, bet vesela ložmetēja kārta). Neba velti lielākā nelaime vīrieša dzīvē ir impotence, pat tad, ja viņš jau ir atražojis sevi bērnos - būdams impotents, viņš zaudē 50% savas utilitārās vērtības sievietes, tātad arī savās un citu vīriešu acīs. Visvairāk vīrietis baidās nevis no priekšlaicīgas novecošanas un dzīves bezjēdzības, bet no sievietes izsmiekla. Viņš ir ar mieru strādāt 8-14 h diennaktī, atteikties no jaunības sapņa par dienvidjūru salu apceļošanu, moka sevi līdz septītajiem sviedriem atlētikas zālē tikai tāpēc, lai sieviete uz viņu neļaunotos, būtu ar viņu apmierināta. Un cik daudzi vīrieši cieš no nervu sabrukuma, jo nespēj sievieti pilnībā apmierināt! Visa vīrieša dzīve, tā vērtību sistēma, domas un pašnovērtējums pakļauts un pakārtots sievietei. Šie patriarhālās civilizācijas audzināšanas uzspiestie stereotipi ir tik spēcīgi, ka vīrietis vairs nemāk būt Personība pats par sevi, pašpietiekams. Viens viņš jūtas slikti. Naktis neguļ, kā paklausīgs dienesta suns sapņo atrast kādu, kurai pakļauties, par kuru rūpēties, kurai ziedot savu dzīvi un sava darba augļus. Sievietes tēls ir vīrieša axis mundi.