Nolasot lēmumu lietā par "Bankas Baltija" krimināllietas tiesneses Ināras Šteinertes noraidīšanu, Augstākās tiesas Senāts pieļāva kļūdu, kas radīja neizpratni un apjukumu procesa dalībniekos un klausītājos.
Senatore Astrīda Kazarova, lasot Senāta lēmumu, pārteicās, sakot, ka lēmums par Šteinertes noraidīšanu būs jāpieņem tai pašai tiesai citā sastāvā. Šādi šo lēmumu saprata gan advokāti, gan tiesājamais eksbaņķieris Aleksandrs Lavents, gan prokurors, gan arī citi procesa dalībnieki un klausītāji, turklāt neviens no viņiem nevarēja paskaidrot, ko tas īsti nozīmē.

Tomēr senators Georgijs Kuzņecovs pēc tiesas sēdes BNS apgalvoja, ka lēmumā teikts, ka par Laventa pieteiktā noraidījuma pamatotību būs jālemj tai pašai tiesai tajā pašā sastāvā. Sazinoties ar senatori Kazarovu, kura lēmmumu lasīja zālē, viņš apgalvoja, ka tāpat kā rakstīts lēmumā ir nolasīts arī tiesas zālē, lai gan citi procesa dalībnieki un klausītāji ir pārliecināti par pretējo.

Tiesājamo advokāti BNS atklāti pauda neizpratni par lēmumu, ka lieta jāizskata citam tiesas sastāvam. Tomēr vēlāk advokāts Ilmārs Dombrovskis, uzzinot no BNS, ka lēmums ir citāds, sacīja, ka spēkā būtu jāpaliek tam lēmumam, kas nolasīts zālē.

Prokurors Jānis Vilders BNS atzina, ka sākotnēji tiesas nolasītais lēmums licis viņam šaubīties un šķitis neizprotams, tomēr Senāta lēmumus parasti neapšaubot.

Viņaprāt, tiesai nevajadzētu vis noliegt, ka netīšām nolasīts nepareizi, bet gan mēģināt kļūdu labot. Piemēram, ierakstot atsauci lēmumā, vai ar rakstisko — pareizo — lēmumu iepazīstināt visus procesa dalībniekus.

"Troksnis būs liels… Tas met ēnu uz tiesu," sacīja prokurors.

Vairāki BNS aptaujātie juristi savukārt pauda viedokli, ka Senātam, pēc kļūdas pamanīšanas, lai neradītu turpmākas diskusijas un pārmetumus, atkārtoti vajadzēja doties zālē un nolasīt lēmumu pareizi.

Tiesnese Ināra Šteinerte BNS atteicās komentēt lēmumu, jo bija neizpratnē, kāds tas patiesībā ir.

Kāds jurists, kurš nevēlējās, lai tiktu atklāts viņa vārds, pieļāva, ka Kazarova cilvēciski kļūdījusies. Senatoriem parasti esot jāpieņem lēmumi lietās, kurās jau ir spriedumi, un, apmierinot kādas puses sūdzību vai protestu, referents parasti saka "protests (sūdzība) ir apmierināma un lieta nododama izskatīšanā tai pašai tiesai citā sastāvā".

Ja tiesa tik tiešām būtu pieņēmusi nolasīto lēmumu, ka Laventa pieteiktais noraidījums tiesnesei ir jāizskata tai pašai tiesai citā sastāvā, tad Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājam būtu jānosaka jauns tiesas sastāvs, kura vienīgais uzdevums būtu izlemt, vai tiesnese Šteinerte ir noraidāma vai ne.

Savukārt ja spēkā paliek rakstītais lēmums, tad par noraidījumu atkārtoti lemj piesēdētāji, kas iepriekš nevarēja vienoties par pieteiktā noraidījuma pamatotību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!