102 tūkstoši cittautiešu uzskata sevi par latviešiem

Viens no komisijas deputātiem Jānis Lagzdiņš pauda, ka krasi samazinājies arī to iedzīvotāju skaits, kas par savu dzimto valodu uzskata krievu. Ir tikai trīs teritorijas, kur joprojām latviešu skaits ir lielāks nekā to iedzīvotāju skaits, kuri par savu dzimto valodu uzskata latviešu. Tas nozīmē, ka joprojām vēl ir vērojamas zināmas pārkrievošanās tendences. Joprojām vismazākais latviešu īpatsvars ir Daugavpilī un Daugavpils rajonā.

Izvērtējot tautas skaitīšanas datus, Lagzdiņš pievērš uzmanību faktam, ka Latvijā dzīvojošie baltkrievi un poļi pēdējos 11 gados sevi vairāk apzinājušies kā nacionālo minoritāti un vairs sevi nepievieno krievvalodīgajiem.

Komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte uzskata, ka šo nacionālās minoritātes apziņu ir veicinājusi baltkrievu un poļu nacionālo skolu sistēma.

Komisija pieņēma zināšanai arī faktu, ka Ventspilī un Rīgas jūrmalā ir palielinājies krievu tautības iedzīvotāju skaits, jo līdz ar neatkarības atgūšanu un tā saucamo jauno krievu slāņa izveidošanos ir notikusi iedzīvotāju pārvietošanās. Ventspilī ir trīskārtīgi palielinājies krievu tautības iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 1989.gadu.