Afrikāņu-latviešu asociācija "Afrolat" sestdien Latviešu biedrības namā sabiedrību iepazīstināja ar savu organizāciju, kurā apvienojušies afrikāņu izcelsmes cilvēki ar ģimenēm un tie, kam ir interese un simpātijas pret Āfriku.
Nevalstiskās organizācijas vadītājs Kristofers Ejugbo norādīja, ka "nav par ādas krāsu, bet par cilvēkiem, nav par atšķirību, bet par sadarbību".

Organizācijas mērķis ir palīdzēt afrikāņu izcelsmes iedzīvotājiem integrēties Latvijā, izskaust neiecietību un rasu diskrimināciju, kā arī iepazīstināt latviešus ar afrikāņu kultūru un vērtībām un veicināt sadarbību kultūras jomā starp Latviju un Āfriku, sanākušajiem pastāstīja asociācijas biedrs Leonards Nweze.

Prieku par asociācijas izveidošanos pauda īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. "Es jūsos saredzu milzīgu potenciālu, jo jūs esat ļoti aktīvi un izglītoti," asociācijas dibinātājus uzrunāja Muižnieks. Viņaprāt, "Afrolat" var paplašināt vietējo iedzīvotāju redzesloku un veicināt sabiedrības iecietību.

Pašlaik Latvijā dzīvo aptuveni 30 afrikāņu. Viņu vidū ir pedagogi, uzņēmēji un sportisti un mākslinieki. Vairāki no viņiem šeit ir apprecējušies un radījuši bērnus, tāpēc sāk veidoties jaunā paaudze, kas dzīvo latviešu-afrikāņu kultūras vidē.

Pirmais afrikānis Latvijā varēja parādīties ap 17.gadsimtu un, iespējams, bija vergs kādā no vācu baronu muižām. Tā kā Gambija un Tobago bija Kurzemes hercogistes kolonijas, latvieši, iespējams, saskārās ar afrikāņiem arī tolaik. Taču mūsdienu afrikāņu vēsture Latvijā sākās ap 1973.gadu, kad pirmie afrikāņu studenti ieradās Rīgā, lai studētu Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā, tagadējā Rīgas Aviācijas universitātē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit