Jautājums, vai mācību grāmatas ir pietiekami saprotamas skolēniem, radies jau sen, taču līdz šim ar pētījumiem nav pamatots. Pētnieki grib noskaidrot, vai valoda ir saprotama vai tieši pretēji - tā traucē skolēniem apgūt mācību vielu. "Gribam, lai zinātniski pamato, vai valoda atbilst tam, kā skolēni domā," pauda Valdmane.
Lai nešķiestu enerģiju jaunizgudrojumos, sākumā plānots izpētīt pasaules pieredzi mācību grāmatu saprotamības novērtēšanā. Amerikāņi izveidojuši rādītāju - lasāmības indeksu, ko izmantojot arī Skandināvijā. Iespējams, šo indeksu var izmantot, lai noteiktu arī mūsu mācību grāmatu lasāmību un nekas jauns nav jāizdomā, uzskata Valdmane.
Pētniecisko darbu plānots sākt septembrī, bet šobrīd notiek speciālistu meklēšana pētījuma veikšanai. Par pētījuma izmaksām vēl skaidrības neesot, stāstīja izglītības un zinātnes ministra padomnieks Edgars Vaikulis. Paredzēts, ka pētījuma īstenošanā piedalīsies ISEC, Valsts valodas aģentūra, Latviešu valodas apguves valsts programma, kā arī grāmatu izdevēji.
Par vieglāk saprotamu mācību līdzekļu nepieciešamību izglītības un zinātnes ministram Jurim Radzēvičam sūdzējušies Daugavpils 3. vidusskolas skolotāji, kas mazākumtautību bērniem pasniedz latviski. Viņi stāstījuši, ka uz katru stundu vienkāršākā valodā no mācību grāmatas pārrakstot mācību vielu. Taču paredzētā pētījuma organizatori uzsver, ka problēma vienlīdz skar gan latviešu, gan cittautiešu skolēnus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
