Deputātiem gan nebija īsti skaidrs, vai pašlaik likumi atļauj pašvaldībai šādi rīkoties, tāpēc nolemts lūgt konsultācijas domes juristiem, bet izpilddirekcijām vaicāt, vai tās būtu spējīgas jauno kārtību īstenot.
Rīgas domes Juridiskajā pārvaldē paskaidroja, ka pašvaldībai ir visas tiesības par saviem līdzekļiem nesakoptās teritorijas sakopt un līdzekļus piedzīt, taču neapzinīgais īpašnieks pirms tam ir jābrīdina. Pārvaldē atzina, ka līdz šim šāda prakse nav izmantota un pagaidām nav skaidrs mehānisms, kā to lietot.
Ločmeļa paustajai idejai pievienojās arī pārējie deputāti, atzīstot, ka "beigu beigās kaut ko ir jāsāk darīt, lai pilsēta būtu tīra".
Rīgas izpilddirektora vietniece Ita Zālīte stāstīja, ka šogad pašvaldība savā īpašumā esošo teritoriju sakopšanai piešķīrusi 260 tūkstošus latu, no kuriem iztērēti 160 tūkstoši latu. Savukārt pašvaldības policija informēja, ka aptuveni mēneša laikā pēc spodrības mēneša apsekotas 145 nesakoptas teritorijas, no kurām 80 pieder privātīpašniekiem, bet 17 teritorijām nav atrasti īpašnieki.
Komiteja uzteica gan izpilddirekcijas, gan policiju par spodrības mēnesī paveikto un aicināja apsvērt jaunas kārtības ieviešanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
