Viņaprāt, samazinot pašvaldību patstāvību, samazinātos dažādu lēmumu pieņemšanas caurskatāmība un informācijas pieejamība iedzīvotājiem. Bojārs uzskata, ka tieši pašvaldībās, salīdzinot ar valsts institūcijām, tiek nodrošināta lielāka informācijas pieejamība oficiālajiem lēmumiem un dokumentiem.
Rīgas mērs uzskata, ka, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklim būtu jābūt pašvaldību nodoklim. Tas dotu vismaz nelielu garantiju pašvaldībai par turpmāko gadu ieņēmumiem, neraugoties uz politiskās situācijas maiņu valstī. Pašvaldībām ir nepieciešama stabilitāte, jo tās ir uzņēmušās ilgtermiņa saistības, ņemot kredītus, lai īstenotu dažādus attīstības projektus.
Priekšlikumi likuma grozījumiem arī paredzot lielākas kontroles iespējas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Tiek paredzēta iespēja ministrijai veikt finanšu revīzijas pašvaldībās. Taču pašlaik valstī ir virkne speciālu iestāžu, kas šādas pārbaudes var veikt, un ministrija, nedublējot kontroles funkcijas, var prasīt nepieciešamās revīzijas pašvaldībās.
Bojārs ierosina atļaut pašvaldībām lemt par to pārvaldes struktūrām. Viņaprāt, Rīgā ir nepieciešams nodalīt lēmējvaru no izpildvaras. Pašvaldības deputātiem būtu jāizraugās domes spīkers, kas vadītu domes darbu, kā arī jāievēl pilsētas galva ar vietniekiem, kas īstenotu izpildvaras funkcijas, - līdzīgs ir valsts pārvaldes modelis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
