Ministrs uzsvēra Baltijas valstu sadarbības nozīmi drošības un enerģētikas jomās. Atskatoties uz Baltijas Padomes veikumu, Pabriks atzina, ka valstis spējušas veiksmīgi sadarboties ES jautājumos, drošības, iedzīvotāju brīvas kustības, ekonomiskās integrācijas jomās.
Baltijas valstīm kļūstot par donorvalstīm, ES un NATO integrācijas, kā arī reformu īstenošanas pieredze jāsniedz trešajām valstīm - Ukrainai, Baltkrievijai, Moldovai, Dienvidkaukāzam un Balkānu valstīm. "Tie ir reģioni, kur mums ir vitālas intereses un šo valstu sabiedrības mums uzticas, jo tām ir līdzīga pieredz, kā mums," sacīja ministrs.
Baltijas valstīm, līdzīgi kā Eiropai kopumā, jācenšas pārvarēt sava enerģētiskā atkarība. Aktīvāk jādarbojas arī kopīgos infrastruktūras attīstības projektos, piemēram, centienos iegūt no Eiropas komisijas finansējumu dzelzceļa "Rail Baltic" projektam.
Atzīmējot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbību dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, Pabriks atzina, ka tieši kultūra var palīdzēt baltiešiem iegūt nozīmīgas pozīcijas globālā vidē un celt valstu prestižu.
Pabriks aicināja Baltijas valstis raudzīties arī uz tālākiem reģioniem – Āziju, Tuvajiem austrumiem. "Mēs nedrīkstam palikt provinciāli," sacīja Pabriks.
Tikai kopīgi sadarbojoties lēmumu pieņemšanā Baltijas valstis spēs mazināt ārējo ietekmi uz to politiku, norādīja ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
