Pašreizējais Polijas premjerministrs Donalds Tusks izvirzījies kā nepārprotami vadošais kandidāts uz Eiropadomes prezidenta amatu, vēsta avoti Briselē, kas labi informēti par sarunu gaitu pirms sestdien gaidāmā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu samita.
Ja viņa kandidatūra tiks apstiprināta, tā būs nepārprotama Austrumeiropas valstu uzvara cīņā par savu ietekmi ES, kas vienlaikus apliecinās faktu, ka Polija desmit gadus pēc pievienošanās blokam kļuvusi par vienu no ES lielvarām līdztekus dibinātājvalstīm - Francijai un Vācijai.
Lai gan pats 57 gadus vecais Tusks pagaidām vēl nav publiski apstiprinājis, ka ir gatavs kandidēt uz vienu no augstākajiem ES amatiem, divi avoti Briselē aģentūrai "Reuters" pavēstījuši, ka pašreizējais Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs ceturtdien un piektdien telefoniski viņa kandidatūru ieteiks pārējiem dalībvalstu līderiem.
"Van Rompejs šodien zvanīs ES līderiem, un, ja neviens neiebildīs, darījums ir noslēgts," sacīja viens no avotiem, kas vēlējās saglabāt savu anonimitāti.
Cits avots piebilda, ka van Rompejs cer piektdien panākt galīgo vienošanos trīspusējā sarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu.
Savukārt kāds augsta ranga avots Tuska pārstāvētajā valdošajā partijā "Pilsoniskā platforma" trešdien pirmo reizi atzina, ka premjerministram esot "dažādi varianti", tostarp piekrist ieņemt "vissvarīgāko amatu ES".
Ja vienošanās par Tuska kandidatūru tiks panākta, tad ES augstākās ārlietu pārstāves krēsls, domājams, tiks pašreizējai Itālijas ārlietu ministrei Federikai Mogerīni, pret kuras kandidatūru iepriekš asi iebilda austrumeiropieši, bet Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Gindoss nomainīs Jerūnu Deiselblūmu eirogrupas priekšsēdētāja amatā.
Pirmā atbalstu Tuska iespējamajai kandidatūrai otrdien izteica Lielbritānija, kas tādējādi cer līdzsvarot jauno Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, kuru Londona uzskata par pārāk lielu ES tālākas integrācijas atbalstītāju un federālistu un kurš šim amatam tika izraudzīts, pārējām dalībvalstīm faktiski ignorējot britu kategoriskos iebildumus.
Lielbritānijas premjerministrs Deivida Kemerona pārstāve norādījusi, ka Tuska redzējums par nepieciešamajām ES reformām ir līdzīgs britu skatījumam.
Avoti diplomātu aprindās vēsta, ka arī Merkele iesaistījusies Tuska pārliecināšanā, taču poļu līderis sākotnēji viņai atteicis, norādot, ka vēlas aizvadīt savu partiju līdz trešajai uzvarai parlamenta vēlēšanās, kas gaidāmas nākamgad.
Tomēr Tuska vājā puse ir apstāklis, ka viņam nav pietiekamas angļu un franču valodas zināšanas.
Iepriekš uz šo amatu kandidēja arī Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita, taču viņas kandidatūru nezināmu iemeslu dēļ neesot atbalstījis Olands. Ceturtdien pati Torninga-Šmita paziņoja, ka viņa nepretendējot uz Eiropadomes prezidenta krēslu.
Gadījumā, ja Tusks tomēr nepiekristu pārcelties uz Briseli, kā rezerves kandidāts tiek minēts bijušais Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, taču līdztekus viņam izskanējis arī bijušā Igaunijas premjera Andrisa Ansipa vārds.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
